Skriešana ir viens no vienkāršākajiem fiziskās aktivitātes veidiem – nav nepieciešams speciāls inventārs, komanda cilvēku un tērēt naudu skriešanas telpām, jo skriet taču var jebkur. Medicine.lv turpmāko mēnešu laikā piedāvās rakstu sēriju par vienu no sporta veidiem kā savu ikdienu padarīt veselīgāku.

Svarīgākais – lēnāk, nevis ātrāk
Lai arī varētu šķist, ka skriešana par labu ikviena veselībai nāk tikai tad, ja skrien daudz un ātri, speciālisti norāda pretējo – maksimālu labumu veselībai no šī sporta veida var gūt tikai tad, ja sevi skriešanas treniņos nepārmoka, tas ir, neskrien par ātru un neskrien par daudz. Treneris un Pekinas Olimpisko spēļu dalībnieks 50km soļošanā Igors Kazakevičs norāda, ka „iesācējiem sākumā būtu jāskrien tā, lai skrējiena laikā varētu brīvi sarunāties, nerastos aizelšanās no slodzes. Pats būtiskākais rādītājs tam ir pulss.” I. Kazakevičs uzsver, ka pulss katram var būt atšķirīgs – trenētiem cilvēkiem tie būs mazāk sitienu minūtē, ne tik trenētiem vai tiem, kuri pirmo reizi sadomājuši skriet, pulss būs augstāks. Pulsa robežas vislabāk veikt pārbaudēs, katrs cilvēks ir individualitāte un neviens speciālists, paskatoties uz cilvēku, nepateiks pulsa robežas, kādās būtu jāskrien treniņos, bet var arī ar kontroltreniņu palīdzību noteikt aptuvenās pulsu zonas. ”Sportojot aerobā pulsa (lēnā treniņa) robežās, tiek trenēta izturība, nostiprināta visa sirds un asinsvadu sistēma. Tādēļ arī tieši lēna skriešana tiek uzskatīta par veselīga dzīvesveida atslēgu. Lai gan iesācējiem sākumā gribas un nezināšanas rezultātā vēlme skriet aizelšoties.”

Kā noteikt pulsu
Ja agrāk sportisti izmantoja vien manuālu skaitīšanas metodi, tad mūsdienās, attīstoties tehnoloģijām, ražotāji parūpējušies par pulsometriem. Pārsvarā tie ir ar speciālu jostiņu ap krūtīm un pulksteni, kur tiek rādīts pulss, lai skrienot to ērti varētu kontrolēt. Taču skrienot bez pulsometra, sirdsdarbību var skaitīt šādi: skaitot sitienus 6 ,10 vai 15 sekunžu laikā, pēc tam pareizinot attiecīgi ar 10, 6 vai 4.

Par to, cik tad ilgi vajadzētu skriet, nevar pateikt viennozīmīgi. Jo katram ir sava vēsture, piemēram, iepriekš regulāri ir apmeklēts baseins vai aizrāvusi riteņbraukšana, citam ikdiena pagājusi tikai sēdošā darbā un vakars pie televizora. Tikai, zinot katru individuāli, var noteikt skriešana tempu un ilgumu. Arī mērķi ir svarīgi. Ja vienam tā būs iespēja ik vaļā no liekajiem kilogramiem, tad citam - mērķis tikt labāko skrējēju desmitniekā kādā no skriešanas disciplīnām.
Interesanti, ka tieši skriešana ir efektīvākais sporta veids, lai atbrīvotos no liekā svara. Piemēram, sieviete ar 60kg svaru, skrienot trīsdesmit minūtes un veicot 1 km ar ātrumu 5:30, patērē aptuveni 200 kalorijas (kcal), riteņbraukšanā braucot ar intensitāti 20-22km/h patērē 145 kcal, distanču slēpošanā slēpojot 6-8km/h cilvēks patērē 150 kcal, tikpat kcal sadedzina arī peldot brīvajā stilā, ejot ar intensitāti 5 km/h patērējam 75 kcal, sēžot vien 30 kcal tai pat laikā.


Mērķis – izvēdināt galvu vai sacensības
„Iespējams, kādam sākumā pietiktu ar ātru iešanu jeb garām pastaigām, vislabāk, ja tās notiktu svaigā gaisā pa meža takām, tā mazāk traumējot locītavas, kurām ir lielāks trieciens, ja fiziskā slodze norit uz cieta seguma – asfalta. Taču, ja skrējējs ir ieplānojis savās sporta gaitās sasniegt augstākus mērķus, tad fiziskā slodze būs krietni lielāka kā tam, kurš skrien tikai, lai izvēdinātu galvu. Taču ikvienam ieteiktu meklēt speciālistu, kurš konsultētu individuāli, lai savai veselībai nenodarītu pāri, bet rūpētos par to,” uzsver treneris I. Kazakevičs.

Arī psiholoģiskais aspekts ir gana svarīgs. Dažkārt skriešana ar tāda paša līmeņa skrējēju var būt krietni vieglāka nekā skriet vienatnē. Lai arī skriešana ir individuāls sporta veids, treniņi, kuros var skriet ar kādu kopā, var būt laba motivācija, lai skriešana sagādātu lielāku baudu vai palīdzētu viens otram, piemēram, treniņu noskriet līdz galam, nevis apstāties. Dažkārt tieši pats treniņa sākums ir sarežģītākais posms, bet pati skriešana sagādā daudz prieka un beigās baudu par paveikto.

Jā, es skrienu!
Sanita Kačanova skriešanu par savu hobiju sauc jau vairākus gadus, viņa stāsta, ka skriet sākusi, būdama vēl pamatskolas meitene: „Sporta stundās īpaši labi man nekad neveicās un gribēju klusībā patrenēties. Skrēju pa Līgatnes taciņām, pēc tam sekoja arī orientēšanās sacensības, jo tā bija lieliska iespēja pēc saspringtām darba dienām izvēdināt galvu un izkustēties svaigā gaisā.” Arī tad, kad strādājusi bankā, pēc saspringtas darba dienas Sanita nolēma nesēdēt pie televizora vai datora, bet gājusi skriet. „Darbs bankā bija ļoti saspringts un ar lielu atbildību. Lai spētu būt pozitīva un justies enerģiska pēc darba gāju skriet. Turklāt skriešana ir uzlabojusi arī manu veselību - agrāk bieži slimoju, bija dažādas veselības problēmas, bet, sākot skriet, visas kaites pazuda - ne mugura sāp no sēdošā darba pie datora, ne nogurums, pēc darbu pilnas dienas. Pēc katra skrējiena jūtos nevis nogurusi, bet tieši otrādi – enerģiska un pozitīva. Turklāt pēc skriešanas gribas veselīgi ēst, piemēram, brokastīs ēdu auzu pārslu putru, nedzeru vairs kafiju, bet gan pašas lasītas zāļu tējas. Vairāk gribas dārzeņus, augļus, mazāk treknu un ceptu. Iesaku ikvienam pamēģināt skriet. Saņemties iziet no mājas ir visgrūtāk, bet skriet ir viegli. Enerģija, prieks un tīra galva no ikdienas problēmām garantēta!”



Dace Lina