Sākums

Enciklopēdija

Psihoterapija / psihiatrija

Šizofrēnija

ŠIZOFRĒNIJA

Psihiska slimība ar neskaidru izcelsmi un daudzveidīgu klīnisko izpausmi. Šizofrēnija ir mūsdienu psihiatrijas centrālā problēma. Par šizofrēnijas izcelsmi pastāv vairākas teorijas, kas nav ne galīgi apstiprinātas, ne pilnībā noliegtas. Zināma nozīme ir iedzimtībai, tomēr slimību nav iespējams izskaidrot vienīgi ar to (piem., ja slimo viens no vienolas dvīņiem, otrs var arī nesaslimt, it īpaši, ja abi dzīvojuši atsevišķi, katrs citādos apstākļos). Nav pierādījumu, ka šizofrēniju radītu tikai ārēji faktori. Pastāv arī infekciju (vīrusu) teorija. Visvairāk atzīta ir autointoksikācijas teorija - uzskats, ka slimības cēlonis ir kāds no ķīmiskajiem savienojumiem, kas organismā radies sakarā ar vielmaiņas traucējumiem. Nav arī vienotu atziņu par slimības būtību - pastāv uzskats, ka šizofrēnija ir nevis patstāvīga slimība, bet tikai viena no formām, kā organisms reaģē uz kaitīgu ārēju aģentu iedarbību. Šizofrēnijas izpausmes ir ļoti daudzveidīgas. Smagākos gadījumos (tie sastopami samērā reti) šizofrēnija sākas pubertātes vecumā, strauji progresē un drīz vien noved pie t.s. defekta stāvokļa (šizofrēniskās plānprātības) - atmiņa un formālās spriešanas spējas saglabājas, bet defekts izpaužas īpatnējās pārmaiņās personībā. Slimnieki parasti kļūst emocionāli truli, nereaģē uz nopietniem, pat smagiem notikumiem, reizēm tajā pašā laikā saglabājot pārāk lielu jūtīgumu pret indiferentiem notikumiem. Rodas patoloģiska noslēgtība (autisms), intereses kļūst nesaprotamas, bieži dīvainas, abstraktas, neproduktīvas. Atšķirībā no depresijas šizofrēnijas slimnieki nespēj veikt parasto darbu nevis domāšanas un kustību kavēšanas dēļ, bet kvalitatīvo domāšanas pārmaiņu dēļ - tā zaudē mērķtiecību, dominē no reālām iespējām un reālās situācijas atrauta, tukša spriedelēšana (rezonēšana). Iestājoties gribas defektam, zūd intereses un aktivitāte. Šizofrēnijas slimniekiem novērojami gandrīz visi psihiatrijā pazīstamie simptomi (visbiežāk murgi un halucinācijas), kas paši par sevi ir nespecifiski un var būt arī citu psihisko slimību gadījumā. Šizofrēnijas slimniekiem nekad nerodas epileptiskās lēkmes, apziņas traucējumi (izņemot oneiroīdu). Šizofrēnijai iespējami vairāki norises veidi. Nepārtrauktā forma parasti sākas agri un strauji noved pie šizofrēniskās plānprātības. Periodiskajai formai raksturīgi paasinājumi un uzlabošanās. Tā nekad nenoved pie liela defekta. Var būt abu šo formu apvienojums - rekurenti progredienta forma: uz lēni, nepārtraukti norisošās slimības fona rodas akūti paasinājumi. Bieži sastopama gausi ritošā šizofrēnijas forma, kam simptomātika vāji izteikta un kas noris pietiekami labvēlīgi, netraucējot slimnieku piemēroties dzīvei. Ārstēšanā lieto neiroleptiskus līdzekļus, ko atkarībā no slimības simptomātikas kombinē ar antidepresantiem, nomierinošu, vispārspēcinošu terapiju un psihoterapiju. Liela nozīme ir darba terapijai slimnīcas apstākļos un pareizai darba izvēlei pēc ārstēšanās. Par slimnieka darbspēju lemj ĀKK un DEĀK katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. Profilaksē nozīme ir piederīgo un darbabiedru pareizai un taktiskai attieksmei pret slimnieku. Saslimušajam regulāri jāapmeklē psihoneiroloģiskais dispansers, jālieto vajadzīgie medikamenti un jāievēro ārsta norādījumi. Ja slimnieks pret ārstēšanos izturas noraidoši vai nevērīgi, zāļu lietošana, kā arī slimnieka veselības stāvoklis jākontrolē piederīgajiem.

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Vēnu pavasaris - vieglam solim, skaistām kājām

Dr. Mauriņa klīnikas vārds sen vairs nav svešs tiem, kuri seko līdzi medicīnas aktualitātēm. “Kad cilvēks vairāk pievērš uzmanību savām izjūtam, to skaitā arī kāju veselībai, un ir gatavs rīkoties? Pavasarī! Jo tuvojas vasara, un it īpaši sievietēm ir svarīgi labi izskatīties. Tāpēc akcija Vēnu pavasaris notiek jau sešpadsmito gadu,” saka Dr. Mauriņa klīnikas vadītājs profesors Uldis Mauriņš.

Aktuālie piedāvājumi

Aicinājums piedalīties pētījumā par sieviešu veselības pratību

Lai izprastu, cik liela nozīme bijusi veselības mācības apguvei izglītības iestādēs un kā tā ietekmē sieviešu veselības pratību reproduktīvā vecumā, tiek veikts medicīnas pētījums, kura ietvaros tiek aicinātas piedalīties sievietes reproduktīvā vecumā. Uzzināsim vairāk!

La Vie Clinic: mūsdienīga pieeja skaistumkopšanai un veselībai bez ķirurģijas

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, daudzas estētiskās problēmas tagad var atrisināt bez ķirurģiskas iejaukšanās. La Vie Clinic filiālē Jaunajā Teikā pieejams plašs sertificētu un efektīvu aparātu klāsts, kas ļauj pielāgot procedūras individuāli katra klienta vajadzībām. No lāzeratjaunošanas līdz aparātmasāžai un ķermeņa konturēšanai – katrai metodei ir savas priekšrocības.

Ko ēst pirms un pēc treniņa: uzturvielas, kas padara sportošanu efektīvāku

Regulāras fiziskās aktivitātes ir daļa no darba ceļā uz veselīgu un spēcīgu ķermeni. Muskuļu atjaunošanās un augšana, ķermeņa enerģija un izturība lielā mērā ir atkarīga no uztura, īpaši no uzturvielām, kas tiek patērētas pirms un pēc treniņa. Uzzināsim par uzturvielām, kas palīdzēs gūt maksimālu labumu no sporta!

Video

Raidieraksts "Inovācijas veselībā": Veselības aprūpes pamatvērtības

Kas ir veselības nozares pamatā? Vai apzināmies nozares lomu kopējā valsts attīstībā? Un kāda ir inovāciju loma nozares stiprināšanā? Šie un citi jautājumi 2025. gada pirmajā raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā tika apspriesti ar Valsts prezidentu (2007-2011) Valdi Zatleru.