Sākums

Enciklopēdija

Psihoterapija / psihiatrija

Šizofrēnija

ŠIZOFRĒNIJA

Psihiska slimība ar neskaidru izcelsmi un daudzveidīgu klīnisko izpausmi. Šizofrēnija ir mūsdienu psihiatrijas centrālā problēma. Par šizofrēnijas izcelsmi pastāv vairākas teorijas, kas nav ne galīgi apstiprinātas, ne pilnībā noliegtas. Zināma nozīme ir iedzimtībai, tomēr slimību nav iespējams izskaidrot vienīgi ar to (piem., ja slimo viens no vienolas dvīņiem, otrs var arī nesaslimt, it īpaši, ja abi dzīvojuši atsevišķi, katrs citādos apstākļos). Nav pierādījumu, ka šizofrēniju radītu tikai ārēji faktori. Pastāv arī infekciju (vīrusu) teorija. Visvairāk atzīta ir autointoksikācijas teorija - uzskats, ka slimības cēlonis ir kāds no ķīmiskajiem savienojumiem, kas organismā radies sakarā ar vielmaiņas traucējumiem. Nav arī vienotu atziņu par slimības būtību - pastāv uzskats, ka šizofrēnija ir nevis patstāvīga slimība, bet tikai viena no formām, kā organisms reaģē uz kaitīgu ārēju aģentu iedarbību. Šizofrēnijas izpausmes ir ļoti daudzveidīgas. Smagākos gadījumos (tie sastopami samērā reti) šizofrēnija sākas pubertātes vecumā, strauji progresē un drīz vien noved pie t.s. defekta stāvokļa (šizofrēniskās plānprātības) - atmiņa un formālās spriešanas spējas saglabājas, bet defekts izpaužas īpatnējās pārmaiņās personībā. Slimnieki parasti kļūst emocionāli truli, nereaģē uz nopietniem, pat smagiem notikumiem, reizēm tajā pašā laikā saglabājot pārāk lielu jūtīgumu pret indiferentiem notikumiem. Rodas patoloģiska noslēgtība (autisms), intereses kļūst nesaprotamas, bieži dīvainas, abstraktas, neproduktīvas. Atšķirībā no depresijas šizofrēnijas slimnieki nespēj veikt parasto darbu nevis domāšanas un kustību kavēšanas dēļ, bet kvalitatīvo domāšanas pārmaiņu dēļ - tā zaudē mērķtiecību, dominē no reālām iespējām un reālās situācijas atrauta, tukša spriedelēšana (rezonēšana). Iestājoties gribas defektam, zūd intereses un aktivitāte. Šizofrēnijas slimniekiem novērojami gandrīz visi psihiatrijā pazīstamie simptomi (visbiežāk murgi un halucinācijas), kas paši par sevi ir nespecifiski un var būt arī citu psihisko slimību gadījumā. Šizofrēnijas slimniekiem nekad nerodas epileptiskās lēkmes, apziņas traucējumi (izņemot oneiroīdu). Šizofrēnijai iespējami vairāki norises veidi. Nepārtrauktā forma parasti sākas agri un strauji noved pie šizofrēniskās plānprātības. Periodiskajai formai raksturīgi paasinājumi un uzlabošanās. Tā nekad nenoved pie liela defekta. Var būt abu šo formu apvienojums - rekurenti progredienta forma: uz lēni, nepārtraukti norisošās slimības fona rodas akūti paasinājumi. Bieži sastopama gausi ritošā šizofrēnijas forma, kam simptomātika vāji izteikta un kas noris pietiekami labvēlīgi, netraucējot slimnieku piemēroties dzīvei. Ārstēšanā lieto neiroleptiskus līdzekļus, ko atkarībā no slimības simptomātikas kombinē ar antidepresantiem, nomierinošu, vispārspēcinošu terapiju un psihoterapiju. Liela nozīme ir darba terapijai slimnīcas apstākļos un pareizai darba izvēlei pēc ārstēšanās. Par slimnieka darbspēju lemj ĀKK un DEĀK katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. Profilaksē nozīme ir piederīgo un darbabiedru pareizai un taktiskai attieksmei pret slimnieku. Saslimušajam regulāri jāapmeklē psihoneiroloģiskais dispansers, jālieto vajadzīgie medikamenti un jāievēro ārsta norādījumi. Ja slimnieks pret ārstēšanos izturas noraidoši vai nevērīgi, zāļu lietošana, kā arī slimnieka veselības stāvoklis jākontrolē piederīgajiem.

Nedēļas tēma

Ko fizioterapeits uzzināja par savu veselību, izmēģinot HUAWEI WATCH D3?

Sertificēts fizioterapeits Andrejs Smirnovs jau 15 gadus palīdz cilvēkiem rūpēties par veselību, arī pats ikdienā aktīvi sporto. Izmēģinot HUAWEI WATCH D3 viedpulksteni, viņš vēlējās noskaidrot, ko mūsdienu tehnoloģijas spēj atklāt par viņa paša organismu. Kā izrādījās, daži novērojumi pārsteidza pat pieredzējušu speciālistu.

Aktuālie piedāvājumi

Miega deficīts Latvijā: kāpēc guļam mazāk, nekā nepieciešams?

Kvalitatīvs miegs sākas ar ikdienas ieradumiem un rūpēm par savu labsajūtu. Kā miega higiēna, uzturvielas un vakara rutīna ietekmē naktsmieru? Uzziniet vairāk par veselīga miega pamatprincipiem!

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Latvijas fenomens kosmetoloģijā: leģendārais Epsorīns tagad pieejams unikālā Premium sejas krēmā

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar CORRECT piedāvā testēt jauno EPSORIN sejas krēmu, kas palīdzēs atklāt gludas, mirdzošas un elastīgas ādas noslēpumu! Krēms piedāvā lielisku ādas kopšanas pieredzi un sniedz samtainas ādas sajūtu jau no pirmās dienas.

Laboratoriskā analīze mārketinga vietā: 5 parametri, kas raksturo melno ķimeņu eļļas kvalitāti

Oktobrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "ZAptieka" piedāvā testēt Ēģiptes melno ķimeņu eļļu.

Testa rezultāti: atjaunojošs un kopjošs serums nagiem

Septembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "ZAptieka" piedāvāja testēt serumu, kas izstrādāts ikdienas kopšanai sausiem, trausliem, blāviem un šķelšanās tendencei pakļautiem nagiem. Tā formula ir 100% aktīvo augu eļļu koncentrāts – bez ūdens un silikoniem.

medicine.lv skaitļos