SIRDSKAITE
sirds dobumu sienu vai atveru stabilas patoloģiskas pārmaiņas, kas traucē sirds darbu. Sirdskaites iedala piedzimtās un iegūtās. Piedzimtās sirdskaites rodas, ja traucēta augļa attīstība grūtniecības laikā; to cēlonis var būt hipovitaminozes, hronisks skābekļa trūkums, apstarošana ar rentgena un γ starojumu, dažādu medikamentu iedarbība, mātes iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vīrusu infekcijas. Iegūto sirdskaišu cēlonis parasti ir reimatisms (ap 90%), retāk sifiliss, ateroskleroze vai citas slimības. Sirds vārstuļos rodas iekaisums, kuram beidzoties un sadzīstot veidojas saistaudi, kas deformē sirds vārstuļus un atveres. Var rasties sirds vārstuļu neslēgšanās (insuficience), atveru sašaurināšanās (stenoze) vai abu šo defektu kombinācijas. Iekaisums un vēlāk sarētošanās var skart vienu vai vairākus vārstuļus un atveres. Piedzimtajām sirdskaitēm var būt daudz anatomisku variantu un to kombināciju. Pastāv dažāda piedzimto sirdskaišu klasifikācija. Viens no vienkāršākajiem iedalījumiem ir grupējums bālajās un zilajās sirdskaitēs. Bālo sirdskaišu gadījumā vai nu nav patoloģisku savienojumu starp lielo un mazo asinsrites loku, vai ir savienojums, pa kuru asinis plūst no lielā asinsrites loka uz mazo. Zilajām sirdskaitēm raksturīgs patoloģisks savienojums, pa kuru asinis plūst no mazā asinsrites loka uz lielo, tāpēc venozās asinis nonāk lielajā asinsrites lokā un rada zilganu ādas un gļotādas nokrāsu. Atkarībā no spiediena maiņas mazajā un lielajā asinsrites lokā asinis pa savienojumu var sākt plūst pretējā virzienā, tāpēc bālā sirdskaite var kļūt par zilo sirdskaiti.
Piedzimtās sirdskaites var iedalīt 3 grupās - sirdskaites ar palielinātu, normālu vai samazinātu asins daudzumu mazajā asinsrites lokā. Pastāv arī komplicētāki klasifikācijas veidi. Piedzimto sirdskaišu simptomi atkarīgi no tā, cik stipri sirdskaite traucē normālu asinsriti. Jo smagāka sirdskaite, jo agrāk un spilgtāk parādās dažādi simptomi: cianoze, aizdusa, bērna atpalikšana attīstībā, pakāpeniska izvelvējuma rašanās sirds apvidū, klepus, bieži plaušu un bronhu iekaisumi, vibrācija sirds apvidū, kura jūtama ar plaukstu. Bez ārsta palīdzības konstatējami simptomi bieži var arī nerasties; piedzimtu sirdskaiti tad var konstatēt, tikai izklausot sirdi. Diferencēt sirdskaišu veidu bieži var tikai ar komplicētām izmeklēšanas metodēm. Ir vairākas biežāk sastopamās piedzimtās sirdskaites.
Priekškambaru starpsienas defektam raksturīgs patoloģisks savienojums starp kreiso un labo priekškambari, tāpēc asinis no kreisā priekškambara, kur normāli ir augstāks spiediens, nonāk labajā priekškambarī. Tas rada sirds labās puses, it īpaši labā kambara pārslodzi, kuras sekas ir labā kambara muskulatūras hipertrofija un tā dobuma paplašināšanās. Palielinātais asiņu daudzums sirds labajā pusē pakāpeniski rada plaušu asinsvadu spazmas un vēlāk sklerozi. Aizvien vairāk paaugstinās spiediens plaušu artērijās, un galējos stāvokļos tas var pārsniegt spiedienu sirds kreisajā pusē. Tad venozās asinis no sirds labās puses nonāk kreisajā un sirdskaite, kas sākumā piederēja pie bālajām sirdskaitēm, kļūst par zilo sirdskaiti. Slimniekiem sirdī var būt saklausāms patoloģisks troksnis, kas var dažādi mainīties atkarībā no defekta lieluma un spiediena attiecībām labajā un kreisajā priekškambarī. Lai diagnozi varētu precizēt, jāizdara sirds dobumu katetrizācija, nosakot spiedienu sirds kambaros un asiņu piesātinātību ar skābekli. Ārstē ķirurģiski, patoloģisko savienojumu aizšujot.
Kambaru starpsienas defekts ir sirdskaite, kur patoloģisks savienojums pastāv starp abiem kambariem. Arī šeit tiek pārslogots mazais asinsrites loks. Pēc defekta lieluma un pārmaiņām plaušu asinsvados slimniekus var iedalīt vairākās grupās. Ja spiediens mazajā lokā kļūst lielāks nekā lielajā, asinis pa savienojumu plūst no mazā loka uz lielo, tāpēc rodas cianoze. III-IV ribstarpā pa kreisi no krūšu kaula bieži var sataustīt drebēšanu. Saklausāms zems troksnis. Galīgo diagnozi nosaka pēc sirds dobumu katetrizācijas. Ārstē ķirurģiski, patoloģsiko savienojumu aizšujot.
Atvērtais arteriālais vads ir sirdskaite, kur starp aortu un plaušu artērijas stumbru pastāv savienojums, kam augļa attīstības beigās bija jāaizaug. Asinis no aortas nonāk plaušu artērijas stumbrā, tur paaugstinot spiedienu. Tiek pārslogots kreisais, vēlāk arī labais kambaris. Spiedienam plaušu artērijas stumbrā pārsniedzot aortas spiedienu, rodas cianoze. Sirdī saklausāms skaļš mašīnas darbības troksnis. Ārstē ķirurģiski, arteriālo vadu nošujot vai nosienot. Operācija jāizdara pirms cianozes rašanās.
Aortas koarktācija ir piedzimts neliela aortas apvidus sašaurinājums. Tas rada asinsapgādes traucējumus apvidos zem sašaurinājuma un paaugstinātu asinsspiedienu apvidos virs sašaurinājuma. Ja sašaurinājumu nekoriģē, asinsspiediens aizvien pieaug, un pamazām rodas asinsvadu sienu skleroze. Neārstēta sašaurinājuma komplikācija ir asinsizplūdums smadzenēs. Ārstē ķirurģiski, izgriežot vai paplašinot sašaurināto aortas apvidu.
Plaušu artērijas stumbra stenoze ir sirdskaite, kur sašaurinājuma dēļ ir apgrūtināta asiņu noplūde no labā kambara uz plaušu artērijas stumbru. Paaugstinās spiediens sirds labajā pusē, it īpaši labajā kambarī, tāpēc tā muskulatūra hipertrofējas un dobums paplašinās. Pamazām var rasties sirds labās puses dekompensācija. Ārstē ķirurģiski.
Fallo tipa sirdskaitēm raksturīga vairāku defektu kombinācija - plaušu artērijas stumbra stenoze un defekts starpsienā (triādei - priekškambaru, tetrādei - kambaru starpsienā, pentādei - abās starpsienās). Tetrādei un pentādei raksturīga aortas novirze pa labi. Visu Fallo tipa sirdskaišu gadījumā sekundāri izveidojas labā kambara muskulatūras hipertrofija. Notiek venozo un arteriālo asiņu sajaukšanās, kas rada cianozi. Visas šā tipa sirdskaites rada smagus asinsrites traucējumus. Ārstē ķirurģiski.
Ebšteina anomālija - komplicēta sirdskaite ar trīsviru vārstuļa deformāciju, priekškambaru starpsienas defektu un no tiem izrietošām sekundārām pārmaiņām sirdī. Bieži kombinējas ar dažādiem citiem defektiem. Ārstē ķirurģiski, izdarot trīsviru vārstuļa korekciju. Ir vairākas biežāk sastopamās iegūtās sirdskaites.
Mitrālās stenozes gadījumā ir sašaurināta atvere starp kreiso priekškambari un kambari. Slimniekam asinis sastrēdz mazajā asinsrites lokā, izraisot aizdusu, t.s. sirds astmas lēkmes un plaušu tūsku. Šai sirdskaitei raksturīgi sirds ritma traucējumi - rodas mirgošanas aritmija, kas var izraisīt trombu rašanos kreisajā priekškambarī. Trombi var tikt aiznesti uz dažādiem orgāniem un radīt tur infarktu.
Mitrālā vārstuļa insufiсienсe ir sirdskaite, kur rētainas deformācijas dēļ neslēdzas divviru vārstulis. Tas pamazām rada asinsrites traucējumus (it īpaši plaušās), sirds pārslodzi un dekompensāciju. Aortas atveres stenoze ir aortas atveres sašaurinājums, bet aortas vārstuļu insuficienсe - aortas vārstuļu neslēgšanās to deformācijas dēļ. Šīm sirdskaitēm raksturīgi sirds muskulatūras asins- apgādes traucējumi, kas rada sāpes sirds apvidū. Rodas arī vispārējās asinsrites traucējumi un sirds kreisās puses hipertrofija un dobumu paplašināšanās. Ārstēšana atkarīga no tā, vai sirdskaite ir kompensēta vai dekompensēta. Kompensētām sirdskaitēm asinsrite nav jūtami traucēta, tāpēc tām lieto profilaktiskus pasākumus, kas aizkavē reimatisma paasinājumu. Jālikvidē infekciju perēkļi (bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums u.c), jāārstē saaukstēšanās slimības, kā arī profilaktiski jālieto medikamenti pret reimatismu. Dekompensētām sirdskaitēm raksturīgi asinsrites traucējumi - sirds mazspēja. Šādos gadījumos sirds muskulatūras stiprināšanai pēc ārsta norādījumiem lieto sirds glikozīdus. Smagas dekompensācijas gadījumā organismā uzkrājas lieks šķidrums. Lai no tā atbrīvotos, uzturā jāsamazina vārāmā sāls daudzums un jālieto diurētiskie līdz. Radikāli sirdskaiti ārstē ar operāciju. Profilakse. Iegūto sirdskaišu profilakse ir reimatisma paasinājumu novēršana.
