SIRDSDARBĪBA
ritmiska secīga priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas asinis no lielajām vēnām caur mazo asinsrites loku pārsūknē aortā. Sirds vai tās daļas saraušanos sauc par sistoli, atslābšanu - par diastoli. Sirds darbojas automātiski, t.i., ierosa tajā rodas bez ārējiem kairinājumiem un nervu impulsiem (arī no organisma izolētā sirdī, ja vien tajā uztur vielmaiņu). Ierosas izraisītā muskulatūras saraušanās notiek pēc "visu vai neko" likuma, proti, muskulatūra saraujas maksimāli jau uz kairinājumu, kas atbilst ierosas slieksnim.
Sirds saraušanās spēks nav vienmēr vienāds. Šis spēks atkarīgs no vielmaiņas intensitātes un asins pieplūdes miokardā, no muskuļšķiedru daudzuma, kuras spēj sarauties, no muskuļšķiedru garuma sistoles sākumā, kā arī no neirohumorālām ietekmēm.
Sirds muskulatūras kustības sākas sinusa un priekškambara (sinuatriālajā) mezglā un vispirms sasniedz abus priekškambarus, tad kambarus. Asinis no ķermeņa un plaušām ieplūst atslābušajos priekškambaros (1. fāze). Tie saraujas un dzen asinis caur atvērtajiem viru vārstuļiem sirds kambaros (2. fāze), kas šajā laikā ir atslābuši. Tad saraujas kambari (3. fāze) un aizveras viru vārstuļi, tā ka asinis atpakaļ priekškambaros vairs nevar nokļūt. Īsi pēc viru vārstuļu aizvēršanās atveras pusmēnessveida vārstuļi uz lielajām artērijām (plaušu stumbru un aortu), kas sākas no sirds kambariem, - asinis tiek izgrūstas no kambariem. Kambariem atslābstot (4. fāze), aizveras pusmēnessveida vārstuļi, tā ka asinis netiek atpakaļ sirdī. Uz īsu brīdi tagad ir atslābuši visa sirds (sirds pauze). Šajā laikā atkal piepildās priekškambari (1. fāze) utt.
Sistole un diastole veido sirds ciklu. Ja sirds saraujas 75 reizes min., tā ilgums ir 0,8 sek. Cikla laikā saklausāmas (ja pieliek ausi, stetoskopu vai fonendoskopu pie krūšu sienas sirds apvidū) 2 skaņas - sirds toņi. Pirmo - sistolisko toni rada kambaru muskulatūras sasprindzinājums un viru vārstuļu aizvēršanās, otro - diastolisko toni - pusmēnessveida vārstuļu aizvēršanās. Abi kambari izgrūž vienādu asins tilpumu (sistoles tilpums apm. 60-80 ml), lai gan kreisajā kambarī spiediens 4-5 reizes augstāks (14,7-17,3 kPa jeb 110-130 mm Hg) nekā labajā kambarī (3,3-4,0 kPa jeb 25-30 mm Hg). Kambari kopā katrā sistolē veic 186 J (0,19 kgm) darba, t.i., sirds it kā paceļ 1 kg 19 cm augstumā. Sirds darbu atspoguļo minūtes tilpums (asins daudzums, ko kreisais kambaris minūtē izgrūž aortā). Minūtes tilpums fizioloģiska miera stāvoklī ir apm. 3,5-5 l, bet intensīvā fiziskā darbā - 25-30 l.
Sirdsdarbību regulē neirohumorāls mehānisms, pielāgojot izgrūsto asins daudzumu organisma katrreizējam funkcionālajam stāvoklim. Sirdsdarbības regulācijas centrs atrodas iegarenajās smadzenēs. Impulsus no smadzenēm uz sirdi vada simpātiskās nervu sistēmas šķiedras (paātrina sirdsdarbību) un klejotājnerva šķiedras (palēnina, pavājina sirdsdarbību). Līdzīgi simpātiskās nervu sistēmas impulsiem iedarbojas adrenalīns, noradrenalīns u.c. vielas, bet līdzīgi klejotājnerva iedarbībai - acetilholīns u.c. vielas.
Sirdi var kairināt arī mākslīgi - mehāniski (sirds masāža), ķīmiski, elektriski. Fizioloģiski vai slimību gadījumā organismā var rasties dažādi ekstrakairinājumi. Ja tāds iedarbojas tieši uz kambaru muskulatūru, rodas kambaru ekstrasistole, kam seko pagarināta pauze. Cilvēks to sajūt kā pārsitienu (skatīt sirds ritma traucējumi). Ierosas rašanās un vadīšanas traucējumus dažādās sirds daļās atspoguļo elektrokardiogramma. Dažu slimību gadījumā, mainoties sirds muskulatūras funkcionālajām spējām, var izveidoties sirds mazspēja.
