Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais sieviešu nāves cēlonis Latvijā. Tas nav tikai statistikas fakts – tā ir ikdienas realitāte, kas skar tūkstošiem sieviešu un viņu ģimeņu. Taču bīstamākais šajā stāstā nav pats saslimstības apjoms, bet gan tas, cik bieži sievietes pie ārsta nonāk par vēlu. Ne tāpēc, ka simptomi nebūtu bijuši, bet tāpēc, ka tie bijuši “nepareizi” – netipiski, grūtāk atpazīstami un pārāk bieži ignorēti. 

Kā norāda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra sirds ķirurgs un digitālās medicīnas klīnikas Medon līdzdibinātājs Mārtiņš Ērglis, sievietes sirds nav tikai atšķirīga izmērā – slimību izpausmes var noritēt citādi, un tieši tas nosaka atšķirīgu sirds slimību gaitu, simptomus un ārstēšanas pieeju. Šī atšķirība medicīnā ilgu laiku ir bijusi nepietiekami novērtēta, un tās sekas joprojām izjūtam praksē. 

Smalkāka sirds – smalkāki brīdinājuma signāli 

Sievietēm koronārie asinsvadi ir smalkāki, tāpēc viņām biežāk attīstās mikrovaskulārās sirds slimības – izmaiņas sīkajos asinsvados, kuras ne vienmēr iespējams skaidri fiksēt klasiskajos radioloģiskajos izmeklējumos. Taču tas nenozīmē, ka problēmas nav. Gluži pretēji – sieviete var izjust izteiktu diskomfortu, sāpes un nogurumu, pat ja analīzes vēl “nerāda neko nopietnu”. 

“Daļai sieviešu klasiskie izmeklējumi sākotnēji var neuzrādīt būtiskas izmaiņas, taču tas nedrīkst kļūt par iemeslu viņu sūdzību nenovērtēšanai,” uzsver ārsts. “Tieši šeit visbiežāk rodas kļūdaina drošības sajūta – gan ārstam, gan pašai pacientei.” 

Arī miokarda infarkts sievietēm nereti izpaužas citādi nekā vīriešiem. Tā vietā, lai būtu asas sāpes krūtīs, var parādīties ilgstošs nogurums, elpas trūkums, slikta dūša, spiedoša sajūta krūtīs vai mugurā, trauksme vai grūti aprakstāms vispārējs diskomforts. Šie simptomi ir viegli norakstāmi uz stresu, pārslodzi vai “vienkārši sliktu dienu”. Taču tie ir signāli, kurus nedrīkst ignorēt. 

“Sievietes bieži ir iemācījušās paciest,” atzīst speciālists. “Viņas rūpējas par bērniem, vecākiem, darbu un citiem – un sevi atliek uz vēlāku laiku. Taču sirds šo pārslodzi uzkrāj, un agrāk vai vēlāk tā par to signalizē.” 

Stress – neredzamais, bet spēcīgais riska faktors 

Sievietes sirds veselība ir cieši saistīta ar psihoemocionālo slodzi. Hronisks stress, miega trūkums, pastāvīga atbildības sajūta un iekšēja spriedze paaugstina asinsspiedienu, veicina sirds ritma traucējumus un paātrina sirds un asinsvadu sistēmas novecošanos. 

Īpaši ievainojams ir dzīves posms pēc menopauzes, kad estrogēnu dabiskā aizsargājošā ietekme mazinās. Šajā laikā sirds slimību risks sievietēm būtiski pieaug, taču paradoksāli – tieši tad viņas nereti vēl vairāk koncentrējas uz citiem, nevis uz sevi. Regulāras veselības pārbaudes šajā posmā vairs nav ieteikums – tās ir nepieciešamība. 

Profilakse nav kampaņa. Tā ir attieksme pret sevi 

Sirds veselību nav iespējams sakārtot vienā mēnesī vai ar vienu vizīti pie ārsta. Tā veidojas no ikdienas izvēļu kopuma – regulārām veselības pārbaudēm, asinsspiediena, holesterīna un glikozes līmeņa kontroles. Un tie nav tikai abstrakti jēdzieni – tie ir ļoti konkrēti rādītāji, kurus daudzas sievietes diemžēl nezina vai sāk uztvert nopietni pārāk vēlu. 

Normāls asinsspiediens pieaugušai sievietei ir ap 120/80 mmHg. Par paaugstinātu tas tiek uzskatīts, ja rādījumi ir diapozonā 120–139/70–89 mmHg, bet rādījumi, pārsniedzot 140/90, tiek jau klasificēta kā hipertensija. 140/90 mmHg – robeža, kuru nereti pieņem kā “normālu stresainai ikdienai”. Arī pulsam miera stāvoklī ir nozīme: veselai sirdij tas parasti nepārsniedz 70 sitienus minūtē, savukārt pastāvīgi paātrināta sirdsdarbība – virs 75 sitieniem minūtē – var liecināt par pārmērīgu slodzi vai sirds ritma traucējumiem. 

Svarīgs ir arī holesterīna līmenis – konkrēti tā sauktais “sliktais” jeb ZBL ( zema blīvuma lipoproteīnu ) holesterīns. Saskaņā ar Eiropas Kardiologu biedrības rekomendācijām sievietēm ar augstu sirds un asinsvadu slimību risku šis rādītājs būtu jāsamazina zem 1,8 mmol/l, bet zem 1,4 mmol/l sievietēm ar jau pierādītu aterosklerozi. Ja risks ir zemāks, pieļaujams līmenis ir līdz 2,6–3,0 mmol/l. Princips ir vienkāršs: jo augstāks risks, jo zemākam jābūt šim rādītājam. 

Svarīgs, bet bieži nenovērtēts faktors ir arī glikozes līmenis asinīs. Savlaicīgi nediagnosticēts paaugstināts glikozes līmenis ilgtermiņā bojā asinsvadus un paātrina sirds un asinsvadu slimību attīstību. 

Ja nepieciešama sirds operācija – tas nav spriedums 

Vārds “sirds ķirurgs” daudziem joprojām asociējas ar ļoti nopietnu prognozi. Taču mūsdienu sirds ķirurģija ir pavisam cits stāsts. Tā nozīmē iespēju atjaunot normālu sirdsdarbību un atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. 

Koronārā šuntēšana, sirds vārstuļu rekonstrukcija vai nomaiņa, kā arī mazinvazīvās un transkatetra metodes ļauj ārstēšanu pielāgot katrai sievietei individuāli – ņemot vērā viņas vecumu, veselības stāvokli un dzīvesveidu. Mērķis nav izdzīvot, bet turpināt kvalitatīvu dzīvi – kustēties, strādāt, ceļot un būt kopā ar saviem tuvajiem vēl daudzus gadus. 

“Sirds ķirurģija nav stāsts par beigām,” uzsver ārsts, “tas ir stāsts par turpinājumu.” 

Sievietes sirds ir pelnījusi, lai to sadzird 

Sieviešu sirds veselība nav tikai medicīnas jautājums. Tā ir sabiedrības attieksmes mēraukla – spēja sadzirdēt netipiskus simptomus, uztvert sieviešu sūdzības nopietni un iedrošināt viņas parūpēties par sevi laikus. 

Tāpēc īpaši būtiski ir arī praktiski atbalsta mehānismi. Februārī – Sievietes sirds veselības mēnesī – Medon sadarbībā ar biedrību ParSirdi.lv piedalās kampaņā “Nu, mīļā sirds!“, piedāvājot sievietēm iespēju saņemt bezmaksas konsultācijas pie dažādu jomu speciālistiem. Šāda multidisciplināra pieeja atspoguļo realitāti – sievietes sirds veselība nav atrauta no hormonu līdzsvara, vielmaiņas, psihoemocionālā stāvokļa un ikdienas paradumiem. 

Tā ir iespēja apstāties, ieklausīties savā ķermenī un laikus pamanīt to, ko ikdienas steigā pārāk bieži atliekam uz vēlāku. Jo sievietes sirds patiešām ir īpaša. Un tieši tāpēc tai nepieciešama īpaša uzmanība.