SIMPTOMĀTISKĀS PSIHOZES
psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, kā arī infekciju slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem. Simptomātiskās psihozes klīniskā aina nav specifiska un dažādu somatisku slimību un intoksikāciju gadījumā var būt līdzīga. Pie simptomātiskās psihozes pieder infekcijas psihozes, intoksikācijas psihozes, asinsvadu bojājumu radītās psihozes, progresējošā paralīze, traumatiskās psihozes, alkohola psihozes.
Simptomātiskās psihozes var būt akūtas (ilgst parasti dažas stundas vai dienas) un ieilgušas (ja kaitīgais faktors darbojas ilgstoši un spēcīgi); dažreiz pēc smagām ieilgušām simptomātiskajām psihozēm izveidojas encefalopātija. Viens un tas pats kaitīgais faktors var radīt gan akūtās, gan ieilgušās simptomātiskās psihozes. Nozīme ir ārējiem faktoriem (to intensitātei, iedarbības ilgumam) un arī organisma reaktivitātei. Akūtās simptomātiskās psihozes parasti izpaužas apziņas traucējumu veidā, var būt arī epilepsijai līdzīgs uzbudinājums un akūta halucinoze. Epilepsijai līdzīgā uzbudinājuma laikā slimnieks pārdzīvo bailes, murgus un dzirdes halucinācijas - bēg, aizstāvas, kliedz, sejā baiļu izteiksme; akūtais stāvoklis beidzas pēkšņi ar dziļu miegu, kas ilgst dažas minūtes vai dažas stundas. Akūtai halucinozei raksturīgi pēkšņi dzirdes halucināciju uzplūdi - slimnieks sadzird balsis, kas pavēl, apspriež viņa rīcību, bieži dzirdami dialogi. Slimnieks ir apjucis, satraukts un nobijies.
Ieilgušās simptomātiskās psihozes izpaužas afektīvos traucējumos un murgos. Depresija bieži saistīta ar satraukumu, bailēm, nemieru, trauksmes sajūtu, reizē var būt arī halucinācijas. Maniakāliem stāvokļiem nav raksturīgs īpašs darbīgums, kustīgums, vairāk jūtamas astēnijas pazīmes, dažkārt eiforija. Reizēm novērojami īslaicīgi pārejoši atmiņas traucējumi. Ārstē pamatslimību; lieto nomierinošus un neiroleptiskus līdzekļus.
