SEJA
galvas priekšējā daļa. Tajā atrodas elpošanas un gremošanas orgānu sistēmu sākumdaļas (mutes dobums, deguna dobums) un maņu orgāni (acis, ausis, deguns). Sejas skeletu veido galvaskausa sejasdaļa, bet muskulatūru - mīmikas un košanas muskuļi. Mīmikas muskuļi ir nelieli, plāni muskuļi, vislabāk attīstīti ap muti un acīm, vājāk ap degunu un ausīm. Tie sākas no kauliem, beidzas ādā un, savelkot to, rada krokas, kas piešķir sejai dažādu izteiksmi - mīmiku. Tos iedala atveru slēdzējos (sfinkteros) un atveru paplašinātājos (dilatatoros). Mutes gredzenmuskulis iet gredzeniski ap muti un saraujoties aizver to, izstiepjot lūpas uz priekšu. Pārējie mutes muskuļi sākas dažādās vietās un beidzas augšlūpā, apakšlūpā un mutes kaktiņos, velkot tos dažādos virzienos. Lielākie no tiem - vaiga muskuļi - saraujoties piespiež vaigus pie zobiem un samazina mutes dobuma tilpumu (piem., izpūšot gaisu). Acu gredzenmuskuļi aizver plakstiņus un savelk ādu acu ārējos kaktiņos radiālās krokās. Virs acīm atrodas uzacu saraucējmuskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas. Pāri galvaskausam stiepjas galvaskausa velves muskulis, kas beidzas pieres ādā un saraujoties veido pierē horizontālas krokas. Deguna muskuļi sašaurina vai paplašina nāsis, kā arī novelk uz leju deguna starpsienu. Auss muskuļi cilvēkiem ir vāji attīstīti, rudimentāri. Košanas muskuļi kustina apakšžokli, ja cilvēks runā vai sakošļā barību. To ir 4 pāri (deniņu, košļāšanas, laterālie un mediālie spārnmuskuļi), kas paceļ apakšžokli, aizver muti, virza apakšžokli uz priekšu un atpakaļ. Apakšžokli uz leju novelk kakla muskuļi, kas atrodas starp to un mēles kaulu. Seju apgādā ar asinīm ārējo miegartēriju zari: sejas, žokļu un virspusējās deniņu artērijas. Sejas artērija parādās uz seja pie košļāšanas muskuļa priekšējās malas, apliecoties apkārt apakšžokļa apakšējai malai. Šeit to var sataustīt un saspiest, apturot asiņošanu sejas ievainojuma gadījumā. Tālāk šī artērija iet gar mutes kaktiņu uz acs iekšējo kaktiņu, kur savienojas ar acs dobuma artērijas zaru. Sejas artērija apgādā ar asinīm sejas priekšdaļu.
Žokļu un virspusējo deniņu artēriju veido ārējā miegartērija, sadaloties gala zaros aiz apakšžokļa locītavizauguma. Žokļu artērijas zari baro zobus, mīkstās aukslējas, deguna dobuma gļotādu, galvas smadzeņu apvalkus, košanas un mīmikas muskuļus sejas vidējā un apakšējā daļā. Virspusējā deniņu artērija iet caur pieauss siekalu dziedzeri auss priekšpusē, ievainojuma gadījumā to var saspiest pret vaiga loku. Tā nes asinis pieauss siekalu dziedzerim, ārējai ausij, deniņu muskulim, sejas sānvirsmai, kā arī deniņu un pieres ādai. Sejas vēnas pamatos atbilst artērijām. To galvenā īpatnība ir savienojumi ar venoziem sinusiem galvaskausa dobumā. Pa savienojumiem infekcija no sejas vēnām var iekļūt galvaskausa dobumā, radot smagu saslimšanu. Sejas ādu un košanas muskuļus inervē trijzaru nervs, bet mīmikas muskuļus - seja nervs. Tā ievainojuma vai paralīzes gadījumā mīmikas muskuļu funkcija traucēta vai pilnīgi izzūd un seja kļūst līdzīga maskai. 2 att.
-
Jūlija 10.11.2023 10:41 septiņi
