SEBOREJA
vispārēja organisma slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā. Seborejas pamatā ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas, iekšējo orgānu, sevišķi kuņģa, zarnu, aknu un žultspūšļa nepareiza darbība. Seborejas veicinoši faktori - vienpusība uzturā, pareiza darba un atpūtas režīma neievērošana (pārpūlēšanās); nepareiza ādas kopšana. Seboreja parādās tajās ķermeņa daļās, kur ir daudz tauku dziedzeru: sejā, galvas matainajā daļā, aiz ausīm, uz krūtīm, muguras, starp lāpstiņām, uz dzimumorgāniem. Izšķir taukaino un sauso seboreju.
Taukainās seborejas skartā āda ir ļoti taukaina, pelēcīgi netīra, tauku dziedzeru atveres (poras) ir paplašinātas (sejas āda līdzīga apelsīna mizai). Galvas mati spīd kā ieeļļoti, saķep atsevišķās šķipsnās. Tajos daudz taukainu raga kārtas zvīņu (blaugznu). Taukainā āda ļoti viegli iekaist.
Sausās seborejas gadījumā tauku dziedzeru funkcija ir pastiprināta, bet tie izdala biezus, cietus taukus, kas sajaucas ar raga kārtas šūnām, tāpēc āda izskatās sausa. Tā iekaist, nereti kļūst krunkaina un pārklājas ar sīkām zvīņām. Mati kļūst nespodri, cieti, viegli lūst, piebārstīti ar blaugznām.
Biežāk sastopams taukainās un sausās seborejas apvienojums (jauktā seboreja) - taukaina un spīdīga pieres, deguna, zoda āda, sausa vaigu un galvas āda. Seboreja traucē normālās norises ādā un matos, tāpēc mati palēnām sāk izkrist, bet jaunie mati slikti aug. Nereti seborejas formas ātri mainās, sevišķi, ja uz ādu iedarbojas saule, vējš, ciets ūdens, sārmainas ziepes utt. Ādu nepareizi kopjot, seborejai bieži pievienojas ādas iekaisums (dermatīts), ekzēma, pinnes.
Ārstēšana. Vispārējās ārstēšanas pamatā ir iekšējo orgānu darbības traucējumu novēršana. Lieto arī nomierinošus līdzekļus (broma preparātus, baldriāna tinktūru), kalcija preparātus, B1, B6, С, A vitamīnu, hormonu preparātus (stingrā ārsta kontrolē), sēra preparātus. Diētā vēlams ierobežot cietos taukus, vārāmo sāli, ogļhidrātus. Jānoregulē kuņģa un zarnu darbība. Labus panākumus dod saules, gaisa un jūras peldes, fizkultūra. Vietēji ar pareizu kopšanu jācenšas samazināt ādas taukainību un tauku sastrēgumu tauku dziedzeros. Taukaina āda rītos un vakaros mazgājama ar siltu ūdeni un tualetes ziepēm, pēc tam jānoskalo ar vēsu ūdeni. Ieziepētās rokās var izšķīdināt 1/2 tējk. dzeramās sodas, ieziež ar to seju un noskalo ar karstu, pēc tam ar vēsu ūdeni. Nepieciešams 1-3 min. enerģiski berzēt ādu ar flaneļa dvieli. Ziepju putas var atstāt uz sejas visu nakti un no rīta noskalot. Vienmēr jāvēro ādas reakcija un atkarībā no tās jāpastiprina vai jāsamazina procedūras. Ādu nedrīkst pārsausināt, jo arī tas var pastiprināt tauku dziedzeru darbību. Ļoti taukainu ādu var 2 reizes dienā notīrīt ar losjonu vai tualetes ūdeni, kas paredzēts taukainai ādai un satur spirtu. Ieteicamas rūgušpiena, rauga, kliņģerīšu maskas, tvaika peldes, zāļu novārījumu kompreses. Sausās seborejas gadījumā ieteicama masāža, maskas un zāļu novārījumu kompreses, ziedes, kurās ir sērs, salicilskābe, darva. Profilakse. Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms.
