SAPŅI
bālāki vai spilgtāki redzes un dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi, kas saistīti ar apziņu, atrodas kavēšanas stāvoklī. Sapņos visbiežāk parādās un visspilgtāk izteikti redzes tēli, mazāk - dzirdes tēli. Sapņi visintensīvāki ir t.s. ātrā miega stadijā. Vienlaikus ar sapņiem notiek neapzinātas acu ābolu kustības, kas ir objektīvs sapņu pārdzīvojuma rādītājs. Cilvēks, kas pamodināts acu ābolu kustību laikā, parasti labi atceras nupat sapņoto un var to atstāstīt. Miega periodi, kuros cilvēks redz sapņus, ilgst apmēram 20 minūtes; tie pagarinās miega beiguposmā. Šādi bagāti miega periodi atkārtojas ik pēc 1 - 1 1/2 stundām, tā kā vienā naktī sapņi redzam apmēram 2 stundas.
Sapņu tēli veidojas no pieredzes fragmentiem kā to vairāk vai mazāk sagrozīts, dažkārt pilnīgi izķēmots vai gluži fantastisks savārstījums. Miegā atsevišķi pieredzes fragmenti tiek aktivēti un izrauti no kopsakara. Gadījumos, kad aktivējas lielāki pieredzes kompleksi, sapņi var brīžiem iegūt zināmu sakarīgumu. Kādreiz piedzīvoti un sen aizmirsti notikumi vai iespaidi, kas pieredzē nekad nav nonākuši līdz apziņai, miegā var aktivēties un iekļauties loģiski nesakarīgās sapņu tēlu kombinācijās. Sapņiem var būt intelektuāls vai emocionāls raksturs. Sapņu sižeti, emocionālā ievirze un spilgtums atkarīgi no cilvēka personības īpatnībām un pārdzīvojumiem, no nervu darbības dinamikas smadzenēs, īpaši tās, kas ir pamatā zemapziņas procesiem; piem., bieži lidojumi vai kritieni sapņos var norādīt, ka cilvēka psihē svarīga nozīme spēcīgām, dzīvē nepiepildītām tieksmēm. Krāsaini sapņi liecina par spilgti tēlainu pasaules uztveri, turpretī daudz biežāk sastopamie melnbaltie sapņi - par lietišķāku domāšanas veidu.
Sapņu veidošanos ietekmē organisma iekšējās vides un skeleta muskulatūras kairinājumi, piem., pēkšņa muskuļu un cīpslu atslābšana, kas bieži vērojama ātrā miega stadijā, var provocēt sapņu kritienu bezdibenī vai pacelšanos gaisā. Atsevišķos gadījumos, it īpaši, ja noteikts sapņa sižets sistemātiski atkārtojas, sapņa satura zinātniska analīze var norādīt uz cilvēka personības īpatnībām, nervu sistēmas un visa organisma funkcionālo stāvokli, neatklātu hronisku slimību.
