SANITĀRĀ IZGLĪTĪBA
medicīnas zināšanu propaganda un higiēnisko iemaņu ieaudzināšana iedzīvotājos, lai sekmētu viņu veselības saglabāšanos un nostiprināšanos, kā arī profilakses un ārstniecības pasākumus; veselības aizsardzības un medicīnas zinātnes nozare. Sanitārās izglītības darbu veic PSRS medicīnas darbinieki, pedagogi u.c. specialitāšu pārstāvji. Viens no sanitārās izglītības galvenās uzdevumiem ir propagandēt materiālistisko pasaules uzskatu, padomju medicīnas panākumus, veselības aizsardzības sasniegumus. Liela nozīme sanitārajai izglītībai ir komunistiskās morāles propagandā, padomju ģimeņu veidošanā, dzimumhigiēnas audzināšanā, kā arī cīņā pret pūšļošanu, žūpību, smēķēšanu.
Higiēnisko audzināšanu realizē kā kopīgās audzināšanas un izglītības sistēmas daļu; to veic ģimene, pirmsskolas bērnu iestādes un skolas. Skolu programmās ietverti veselības aizsardzības jautājumi, personiskās higiēnas pamati, nepieciešamās medicīnas un higiēnas zināšanas. Sanitārās izglītības pasākumi tiek plānoti darbavietās. Sanitārā izglītība ir viens no aģitācijas un propagandas veidiem, tāpēc tajā tiek izmantotas visas šā darba formas un metodes. Populārākā ir medicīnas zināšanu mutvārdu propaganda (lekcijas, pārrunas, radioraidījumi u.tml.). Tiek izdotas brošūras, grāmatas, vienlapes, plakāti, lozungi. Liela nozīme sanitārajā izglītībā ir žurnāliem (LPSR, piem., žurnāls "Veselība"), kā arī muzejiem (LPSR - P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs). Uzskatāmā aģitācija ietver fotoizstādes, modeļus, maketus, diapozitīvus, diagrammas, preparātus, medicīnas aparatūras demonstrāciju. Plaši tiek izmantots kino un televīzija. Sanitārās izglītības darba forma ir arī veselības tautas universitāte. Organizatoriski metodisko darbu sanitāro izglītību vada speciāli metodiskie kabineti. Sanitārās izglītības darbu koordinē republiku sanitārās izglītības nami, Vissavienības sanitārās izglītības zinātniskais pētniecības institūts. Rajonos un pilsētās sanitārās izglītības darbu organizē sanitārās epidemioloģijas stacijas. Ikviena padomju pilsoņa pienākums ir saudzēt savu veselību; tas ir ne vien personisks, bet arī sabiedrisks pienākums. Katram cilvēkam jāpaaugstina sava sanitārā kultūra, jāpiedalās cīņā pret slimībām, kā arī darba un sadzīves apstākļu uzlabošanā. Sanitārā izglītība sniedz nepieciešamās zināšanas šajos jautājumos.
