Ārstiem, uzsākot grūtnieces aprūpi, būs jāsastāda grūtniecības vadīšanas plāns, izvērtējot riska faktorus, iecerējusi Veselības ministrija (VM).

Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Agnese Zarāne, ņemot vērā augstos mātes mirstības rādītājus Latvijā, kā arī relatīvi augstos perinatālās (bērnu) mirstības rādītājus, ir nepieciešams uzlabot dzemdību palīdzības līmeni valstī un attīstīt labi funkcionējošu dzemdību palīdzības sniegšanu, sniedzot to atbilstoša līmeņa ārstniecības iestādēs, ņemot vērā grūtniecības norises un dzemdību komplikāciju riskus.

Vienlaikus ir svarīgi savlaicīgi novērst riskus, kas var radīt veselības problēmas grūtniecības laikā, dzemdībās vai pēcdzemdību periodā, kā mātei, tā arī bērnam, un atbilstoši rīkoties, nodrošinot adekvātu augsta riska pacientu aprūpes vadību.

Zarāne stāsta, ka kopš 2015.gada Nacionālā veselības dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, slimnīcām, kuru sastāvā ir dzemdību nodaļas, ir noteiktas kvalitātes un pacientu drošības prasības dzemdību nodaļām. Tās ietver prasības kvalitātes vadības sistēmai, cilvēkresursu un to kompetences nodrošinājumam, tehnoloģiju un palīgdienestu pieejamībai, augsta riska pacientu aprūpes vadībai.

Lai normatīvajos aktos nostiprinātu iepriekšminētās prasības dzemdību palīdzības grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, paredzēts, ka ārstniecības iestādēs ir jābūt darba kvalitātes uzraudzībai, tai skaitā ārstniecības iestādē atbilstoši tās darba profilam un apjomam jābūt izstrādātai kārtībai grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai šādos gadījumos, kā arī noteiktai rīcībai sarežģījumu, neatliekamu situāciju un komplikāciju gadījumos dzemdniecībā.

Kvalitātes prasības ietvers grūtnieču un dzemdētāju aprūpē iesaistītā personāla regulāru apmācību grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpē, neatliekamajā palīdzībā dzemdniecībā un neonatoloģijā, kā arī komandu treniņus operatīvas un saskaņotas rīcības nodrošināšanai dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās.

Lai veicinātu iespējami agrīnu grūtniecības risku noteikšanu, savlaicīgi grūtnieces aprūpē iesaistot speciālistus un nodrošinot koordinētu un vienotu pieeju, paredzēts noteikt, ka grūtnieces aprūpes veicējs - ginekologs-dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts -, uzsākot grūtnieces aprūpi, sastādīs grūtniecības vadīšanas plānu, izvērtējot grūtniecības riska faktorus, ja nepieciešams, iesaista grūtnieces aprūpē citus speciālistus, kā arī nodrošina izmeklējumu un speciālistu atzinumu apkopošanu un izvērtēšanu.

Papildus tam, paredzēts mainīt pirmreizējā apmeklējuma laiku pie speciālista grūtniecēm no astotās grūtniecības nedēļas līdz 12 nedēļai nedēļai. VM norāda, ka speciālistu ieskatā tas ir optimālākais laiks, lai stātos grūtnieču uzskaitē.

Tāpat paredzēts rūpīgāk izvērtēt pacientes anamnēzi un grūtniecības riska faktorus, kā arī vērst uzmanību uz tādiem faktoriem, kā grūtnieces vai nedēļnieces psihoemocionālais stāvoklis, psihiskā veselība, vardarbība ģimenē un citiem. Ņemot vērā jomas speciālistu priekšlikumus, ir aktualizēti un precizēti grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā veicamie izmeklējumi, kā arī to veikšanas kārtība, piemēram, ir precizēta kārtība HIV izmeklējumu veikšanai. Tāpat ir precizēti laboratoriskie izmeklējumi prenatālo iedzimto un pārmantoto anomāliju diagnostikai.

Iepriekšminēto paredz šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība". Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Kā ziņots, veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka pakāpeniski dzemdības vajadzētu vairs nepieņemt to slimnīcu nodaļās, kurās gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām.

Čakša seminārā par gripas un mātes mirstības ierobežošanu stāstīja, ka šogad valsts līgumos ar slimnīcām jau ir noteiktas kvalitātes prasības dzemdību nodaļām, tomēr šīs prasības tiks nostiprinātas arī Ministru kabineta noteikumos.

Kvalitātes kritēriji slimnīcām paredzēs, piemēram, regulāri izvērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti vai arī ginekologu, vecmāšu, anesteziologu slodžu skaitu. Rīt noteikumi tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Plānots, ka noteikumi par kvalitātes prasībām stāsies spēkā 1.janvārī.

Čakša arī atzīmēja, ka svarīgākais dzemdību nodaļās ir izpildīt kvalitātes prasības, nevis pieņemto dzemdību skaits. Tomēr dzemdību skaits norāda uz to, cik izdevīgi slimnīcai ir uzturēt šo nodaļu. Viņa arī minēja, ka ir slimnīcas, kuru dzemdību nodaļas strādā ar 100 000 eiro zaudējumiem, jo līgumos paredzētās prasības ir augstas un visām slimnīcām vienādas.

Viņa norādīja, ka tām slimnīcām, kuru dzemdību nodaļās gadā notiek mazāk par 500 dzemdībām, pakāpeniski būtu jāvirzās uz to, ka dzemdības šajās vietās vairs netiek pieņemtas. Tas gan būšot sensitīvs jautājums, prognozēja ministre. Čakša arī piebilda, ka dzemdības ir viens no tiem procesiem, kuram var gatavoties 40 nedēļas.

LETA

2016.gada 2.decembrī