Saeimas komisija pēc mēneša varētu lemt par ideju pagarināt pārdomu laiku pirms aborta veikšanas
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūgusi vairākas ministrijas un speciālistus sniegt atzinumus par vairāku deputātu priekšlikumiem likuma grozījumiem, kas cita starpā paredz līdz 120 stundām pagarināt pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas.
Saeimas komisija par vairākiem priekšlikumiem lūgusi Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas atzinumus. Savukārt saistībā ar priekšlikumu aizstāt noteiktos likuma pantos vārdu "sieviete" ar vārdu "māte" komisija lūgusi Valsts valodas centra atzinumu.
Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) skaidroja, ka atbildīgās iestādes aicinātas šos priekšlikumus izvērtēt mēneša laikā, līdz ar to par turpmāko virzību varētu lemt marta sākumā.
Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) priekšlikumos grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā uz otro lasījumu rosinājis noteikt, ka grūtniecības pārtraukšanu ginekologs drīkst veikt ne agrāk par 120 stundām pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas. Pašlaik likums nosaka 72 stundu termiņu. Parādnieks arī paredzējis, ka ginekologs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būs tiesīgs samazināt minētās 120 stundas līdz 72 stundām.
Deputāti Parādnieks, Guntis Belēvičs (ZZS), Inga Bite (LRA), Nellija Kleinberga (LRA), Mārtiņš Šics (LRA) un Jānis Ruks (LRA) Saeimā iesnieguši vairākus priekšlikumus grozījumu veikšanai, tostarp noteikt obligātu konsultāciju pirms grūtniecības pārtraukšanas.
Piedāvātās izmaiņas arī paredz, ka norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu mātei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai, ja saņemts apliecinājums par dalību paredzētajā konsultācijā, ko sniegusi ar konkrētās grūtniecības pārtraukšanu nesaistīta persona. Tāpat iecerēts noteikt, ka grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis norīkojumu par grūtniecības pārtraukšanu.
Rosināts, ka gadījumos, kad ir runa par grūtniecības pārtraukšanu pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, likumā paredzētā konsultācija nodrošināma arī mātes vecākiem un aizbildņiem.
Plānots noteikt, ka mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista - jurista, sociālā darbinieka, psihologa, ģimenes terapeita un tamlīdzīgi.
Priekšlikumos likumprojektam arī paredzēts dzimumšūnu donoru minimālo vecumu paaugstināt no 18 līdz 25 gadiem. Tāpat rosināts pārdefinēt kontracepcijas jēdzienu, no vārdiem "medicīnisku līdzekļu un metožu kopums" izslēdzot vārdu "medicīnisks".
Likumā plānots ierakstīt, ka ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot reproduktīvo vecumu sasniegušajiem pacientiem dzimstības regulēšanas iespējamās metodes, sniegt pilnu informāciju par kontracepcijas lietošanas ietekmi uz veselības stāvokli un reporduktīvo veselību un ieteikt piemērotāko dzimstību regulējošo līdzekli un metodi. Savukārt pašlaik normatīvajā aktā noteikts, ka ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot kontracepcijas nozīmi dzimstības regulēšanā un reproduktīvās veselības saglabāšanā un ieteikt kontracepciju, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības.
Politiķi tāpat rosina likumā pantos, kuros aprakstīta grūtniecības pārtraukšana, vārdus "sieviete" un "paciente" aizstāt ar vārdu "māte".
Jau iepriekš vairāki no šiem deputātiem piedāvāja veikt dažādas izmaiņas saistībā ar abortiem, piemēram, rosināja noteikt, ka pašvaldības nodrošina obligātu konsultāciju sievietēm, kuras izteikušas vēlēšanos mākslīgi pārtraukt pirmo grūtniecību. Savulaik vairāki no šiem deputātiem arī piedāvāja pagarināt pārdomu laiku pirms aborta veikšanas no 72 līdz 120 stundām, nosakot, ka nedzimusi dzīvība jāaizsarga no prettiesiskiem apdraudējumiem no ieņemšanas brīža un jānodrošina embrija un augļa attīstības aizsardzība, kā arī citas izmaiņas. Tomēr lielākoties šie priekšlikumi netika pieņemti un īstenoti.
Rīga, 22.janv., LETA.
