RSU docente: Lai apzarni sauktu par jaunatklātu orgānu, jāveic pētījumi (VIDEO)
Medijos izskanējusi ziņa, ka ārvalstu pētnieki cilvēka ķermenī atklājuši jaunu orgānu, taču izrādās, ka apzarnis mūsu organismā vienmēr ir bijis, pašlaik tikai atkal ir aktualizēts jautājums, vai šo ķermeņa struktūru var uzskatīt par orgānu. Apzarņa kā orgāna definīcija minēta jau 1783. gadā kādā anatomiski fizioloģiskajā enciklopēdijā. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente Dzintra Kažoka skaidro, kas ir apzarnis un vai to būtu pamats uzskatīt par orgānu.
Mūsdienu anatomijā jauninājumi ienāk ļoti palēnām un reti, līdz ar to ziņas par kādas ķermeņa struktūras pretendēšanu uz orgāna nosaukumu sabiedrībā izraisa plašas diskusijas. Tas noticis arī pēc medijos publicētajām ziņām par apzarni kā orgānu.
"Kas ir orgāns? Tā nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda organum - instruments vai ierīce. Tas ir veidojums ar savu attīstību, uzbūvi, struktūru, novietojumu un formu. Savukārt apzarnis jeb mesenterium ir veidojums, kas ir apkārt noteiktai struktūrai, šajā gadījumā - zarnai.
Apzarnis ir unikāla struktūra, kas ir vēderplēves dublikatūra. Apzarni veido vēderplēve, kurai ir divas kārtas jeb lapiņas, kura pārklāj gan vēdera dobuma sienas, gan pāriet uz orgāniem. Apzarnis ir viscerālie audi ar savu struktūru - ar asinsvadiem, nerviem, limfmezgliem, limfvadiem un taukaudiem," stāsta RSU docente Dzintra Kažoka.
Starp citu, cilvēka ķermenī ir vēl citas tādas struktūras, kuras neuzskata par atsevišķu orgānu. Piemēram, plaušām apkārt ir veidojums, ko sauc par pleiru, bet sirdij apkārt ir sirds somiņa jeb perikards. "Tad jau arī par šīm struktūrām būtu jādiskutē, vai tie ir orgāni," spriež Dzintra Kažoka.
Jautājums par to, vai apzarnis ir orgāns, "paver platformu nākamajiem pētījumiem un diskusijām. Varbūt tas ir jautājums arī terminologiem, kuriem būtu jādefinē apzarnis nevis kā vēderplēves veidojums, bet kā atsevišķs orgāns. Tas ir starptautisku zinātnieku ejamais ceļš nākotnē," nobeigumā piebilst RSU docente.