RIKETSIOZES
grupa akūtu infekciju slimību, ko ierosina riketsijas. Riketsiozēm ir raksturīgi infekcijas perēkļi dabā. Riketsiozes pieder pie transmisīvām slimībām - cilvēks saslimst no inficētiem asinssūcējiem (utis, blusas, ērces). Riketsiozēm raksturīgi izsitumi (izņemot kū drudzi) un paaugstināta t°. Biežāk sastopamās riketsiozes ir izsitumu tīfs, kū drudzis, endēmiskais jeb žurku izsitumu tīfs, Ziemeļāzijas ērču riketsioze, piecdienu jeb Volīnijas drudzis, Marseļas drudzis. Ar endēmisko izsitumu tīfu cilvēki inficējas infekcijas perēkļos dabā, kur atrodas inficētas žurkas un peles. Pārnesēji - blusas un ērces. Inkubācijas periods ir 8-12 dienas. Slimības pazīmes tādas pašas kā izsitumu tīfam, bet gaita daudz labvēlīgāka. Sākas pakāpeniski vai pēkšņi; paaugstināta t° (38-40°) var turēties 2 nedēļas. Izsitumi parādās 6.-7. slimības dienā; tie bieži ir uz plaukstām, kā arī pēdām (atšķirībā no izsitumu tīfa). Iespējams plaušu karsonis.
Ziemeļāzijas ērču riketsiоzi izplata ērces. Inkubācijas periods ir 3-6 dienas, t° sasniedz 40°. Drudža periods ilgst 8-10 dienas. Ērces koduma vietā veidojas neliels, blīvs, ar tumši brūnu kreveli klāts infiltrāts, kam apkārt sārts gredzens. Izsitumi uz ādas var parādīties jau 2. slimības dienā. Palielināti reģionārie limfmezgli, ir galvassāpes, lēns pulss, pazemināts asinsspiediens. Piecdienu drudzi pārnes drēbju utis. Sevišķi plaši izplatīts kara laikā (t.s. ierakumu drudzis). Inkubācijas periods līdz 2 nedēļām. Sākas pēkšņi ar galvassāpēm, nespēku, drudzi. Raksturīgas muskuļu sāpes, it īpaši lielos. Izsitumi rozeolu veidā nenozūd 1-3 dienas. Acu āboli sārti, sāpīgi. Marseļas drudzis izplatīts Eiropas subtropu joslā, Āfrikā, daļēji Āzijā. Izplata suņu ērces. Aizdomas par saslimšanu ar riketsiozi rodas, ja cilvēks ir bijis infekciju perēklī. Lai noteiktu diagnozi, pārbauda antivielas slimnieka asins serumā. Pārslimojušiem paliek ilgstoša imunitāte. Ārstē ar antibiotikām. Dažu riketsiozu profilaksei lieto vakcīnas.
