RIBONUKLEĪNSKABE
lielmolekulārs organiskais savienojums (nukleīnskābe), kas tieši piedalās olbaltumvielu biosintēzē, kuru veic ribosomas. Ribonukleīnskabe sastāv no 4 veidu nukleotīdiem, kas satur purīnbāzi vai pirimidīnbāzi (adenīnu, guanlnu, citozīnu, uracilu), ogļhidrātu ribozi un fosforskābi. Nukleotīdi, savstarpēji savienoti garā virknē, veido ribonukleīnskābes molekulu. Nukleotīdu secību ribonukleīnskābes molekulā nosaka dezoksiribonukleīnskābe (DNS), kas ir matrice, uz kuras sintezējas ribonukleīnskābe.
Pazīstami 3 ribonukleīnskābes veidi: ribosomu, matrices un transporta ribonukleīnskābe. Ribosomu ribonukleīnskābe ir galvenā ribosomu uzbūves viela. Katrai olbaltumvielai atbilst sava matrices ribonukleīnskābe, kas veidojas šūnā uz dezoksiribonukleīnskābes matrices. Tādējādi ģenētiskā informācija par konkrētās olbaltumvielas sintēzi no dezoksiribonukleīnskābes tiek nodota matrices ribonukleīnskābei (transkripcija). Katrai aminoskābei matrices ribonukleīnskābes molekulā atbilst 3 cits citam sekojoši nukleotīdi (triplets). Piem., aminoskābi fenilalanīnu kodē triplets, kas sastāv no 3 cits citam sekojošiem nukleotīdiem, kuru sastāvdaļa ir uracils, bet aminoskābi histidīnu - triplets no nukleotīdiem, kuri satur citozīnu, adenīnu, uracilu. Tripletu un aminoskābju savstarpējās atbilstības sistēmu sauc par ģenētisko kodu. No šūnas kodola matrices ribonukleīnskābe nokļūst citoplazmā, kur sākas olbaltumvielu sintēzes process. Transporta ribonukleīnskābe saista un novieto aminoskābes noteiktā secībā uz matrices ribonukleīnskābes atbilstoši ģenētiskajam kodam. Katrai no 20 dažādām aminoskābēm, kas ietilpst olbaltumvielu molekulā, atbilst sava transporta ribonukleīnskābe. Tādējādi informācija, kas ierakstīta matrices ribonukleīnskābē, tiek pārkodēta olbaltumvielu molekulas aminoskābju secībā (translācija). Att.
