REKONVALESCENCE
atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis. Rekonvalescence sākas pēc akūtā slimības perioda izbeigšanās. Rekonvalescences periodā normalizējas bioķīmiskie procesi, normalizējas t°, likvidējas iekaisums, ko izraisījuši slimības ierosinātāji vai to toksiskie produkti, un organismam atjaunojas visas normālās fizioloģiskās funkcijas, kas bijušas traucētas slimības gaitā. Infekciju slimības pārslimojušiem šajā periodā veidojas antivielas, kas veicina organisma atbrīvošanos no slimības ierosinātājiem. Tikai atsevišķiem slimniekiem dažu infekcijas slimību ierosinātāji saglabājas organismā 1-3 mēnešus (t.s. akūtā baktēriju vai vīrusu nēsāšana - vēdertīfa, paratīfu, dizentērijas, difterijas, meningokoku infekcijas gadījumā) vai visu mūžu (vēdertīfa gadījumā). Rekonvalescences periodā var sākties infekciju slimības paasināšanās (pēc dizentērijas, brucelozes), atkārtošanās (piem., vēdertīfa recidīvi), var rasties arī komplikācijas, kuru cēlonis ir organismā palikušā ierosinātāja kaitīgā iedarbība (pēcinfekcijas miokardīts) vai nosacīti patogēnas mikrofloras aktivēšanās (piem., stafilokoku ierosināts plaušu karsonis).