RAHĪTS
organisma vispārēja slimība, kam raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi. Ar rahītu visbiežāk slimo bērni 1. mūža gadā, galvenokārt ziemā. Smags rahīts var ietekmēt visu tālāko bērna fizisko un psihisko attīstību. Galvenais rahīta cēlonis ir D vitamīna trūkums. Aktīvākā antirahītiskā iedarbība piemīt D un D3 vitamīnam. D3 vitamīns veidojas ādā ultravioletā starojuma iedarbības rezultātā no D provitamīna. D3 vitamīnu satur zivju eļļa, olas dzeltenums, vasarā ražots sviests, aknas. D vitamīna trūkums izraisa kalcija un fosfora maiņas traucējumus: samazinās to nogulsnēšanās kaulos, kā arī kalcija uzsūkšanās zarnās, tāpat tiek kavēta arī fosfora pāriešana no organiskajām vielām neorganiskajās. Rodas traucējumi smadzeņu garozas darbībā, kuri savukārt pastiprina vielmaiņas traucējumus.
Rahītu veicina neracionāla vai mākslīga ēdināšana, nepietiekama uzturēšanās svaigā gaisā, akūtas un hroniskas infekciju slimības, sevišķi zarnu infekcijas, kā arī traucēta gremošanas orgānu darbība. Rahīts bieži rodas neiznēsātiem bērniem. Pirmie rahīta simptomi liecina par pārmaiņām nervu sistēmā: bērns ir nemierīgs, slikti guļ, svīst, «trin» galviņu, tāpēc uz pakauša izkrīt mati. Pamazinās ēstgriba, samazinās ādas spraigums un pazeminās muskulatūras tonuss. Kaulu pārmaiņas (pārmērīga kaulaudu veidošanās un kaulu atmiekšķēšanās) parādās tikai apmēram mēnesi pēc slimības sākuma. Pārmērīga kaulaudu veidošanās rada izteiktus pieres un paura paugurus, kuru dēļ galva var kļūt kvadrātveidīga, un t.s. rahītiskās krelles (paresninājumi ribu priekšpusē, kur ribu kaulainā daļa pāriet skrimšļainajā). Kaulu atmiekšķēšanās vērojama pakauša un paura kaulos. Kaulu atmiekšķēšanās dēļ aizkavējas avotiņu slēgšanās, to malas kļūst mīkstas elastīgas. Bērnam guļot vairāk uz vieniem sāniem, galva iegūst nepareizu formu. Deformējas krūškurvis - rodas t.s. vistas krūtis vai kurpnieka krūtis (skatīt krūškurvja deformācijas).
Slimajiem bērniem pastiprinās mugurkaula krūšdaļas kifoze, attīstās skolioze, veidojas šaurs iegurnis. Rodas kāju deformācijas. Slimie bērni vēlu sāk sēdēt, stāvēt un staigāt. Zobi tiem bieži izšķiļas vēlu. Rahīta slimnieki parasti ir bāli, jo rahītam bieži pievienojas anēmija. Organisma pretestība infekciju slimībām ir pavājināta. Rahīta slimnieki viegli saslimst ar plaušu karsoni, no kura ilgi neatveseļojas.
Profilakse jāsāk jau pirms bērna dzimšanas. Grūtniecei jālieto pilnvērtīgs uzturs, daudz jāuzturas svaigā gaisā un pēc ārsta norādījuma jālieto D vitamīna un kalcija preparāti. No pirmajām mūža dienām bērnam jānodrošina pareizs režīms, pareiza ēdināšana, savlaicīga piebarošana (dārzeņu un augļu sulas, olas dzeltenums u.c). Liela nozīme ir ikdienas pastaigām un bērna organisma norūdīšanai. Veseliem, dabiski ēdinātiem bērniem rahīta profilaksi ar rahīta vitamīnu šķīdumu eļļā sāk no 3-4 nedēļu vecuma.
Ārstēšana. Slimajiem bērniem nepieciešams pareizs dzīves režīms, ikdienas pastaigas svaigā gaisā, vecumam atbilstošs pilnvērtīgs uzturs. Jānodrošina ultravioletā starojuma iedarbība (saules gaismas vai kvarca lampas starojuma veidā). Uzturā jālieto produkti, kas satur D vitamīnu. Slimniekam dod D vitamīna preparātus, kalcija un fosfora sāļus. Lietojot D vitamīnu, jāsargājas to pārdozēt, lai nerastos D hipervitaminoze. Rahīta profilakse un ārstēšana izdarāma ārsta uzraudzībā.
