RADIKULĪTS
muguras smadzeņu nervu saknīšu bojājums, kas rada sāpes, kuras izstaro attiecīgā nerva inervācijas zonā. Radikulīta pamatā ir pārmaiņas starpskriemeļu diskos, kuru fizioloģiskais uzdevums ir, amortizējot triecienus, novērst atsevišķu mugurkaula daļu pārslodzi. Tā kā kakla un jostas daļā mugurkaulam ir lielākais kustīgums, pārslodzes un novecošana šā apvidus diskos iestājas agrāk nekā citos segmentos (sākot ar 20-25 g. vecumu) un attīstās daudz straujāk.
Radikulīts rodas, ja starpskriemeļu disku centrālā daļa (recekļveida kodols) iespiežas mugurkaula kanālā vietā, kur iziet atbilstošā segmenta nerva saknīte. Ja kodols izspiežas viduslīnijā, tiek nospiestas vairākas nervu saknītes un rodas pat iegurņa orgānu darbības traucējumi. 96% gadījumu radikulīta pamatā ir pārmaiņas starpskriemeļu diskos, un tikai 4% gadījumu cēlonis nervu saknīšu sāpēm ir iekaisums, audzēju metastāzes, pārciestas skriemeļu ķermeņu vai to loku traumas.
Radikulīta attīstības gaitā svarīga nozīme ir mehāniskām kakla vai jostas daļas traumām, pēkšņām kustībām ar atslābinātiem muskuļiem utt. Ļoti svarīgs faktors ir saaukstēšanās uz fokālās infekcijas fona (bojāti zobi, deguna blakusdobumu iekaisums utt.). Nozīme ir arī piedzimtām pārmaiņām skriemeļos, it sevišķi starpskriemeļu locītavu deformācijām. Minēto faktoru dēļ nervu saknītes tiek daļēji un pat pilnīgi saspiestas. Bojātās nerva saknītes rajonā irdenie audi sarēto un vēlāk saaug ar apkārtējiem audiem, veidojot blīvu rētu. Šie saaugumi pat pēc diska izspieduma ķirurģiskas ārstēšanas izraisa atkārtotus nervu saknīšu kairinājuma simptomus.
Slimības sākumam raksturīgas periodiskas un trulas, reizēm asas sāpes mugurā. Šajā periodā starpskriemeļu diska recekļveida kodols vēl nav pilnīgi izspiedies caur diska fibrozo gredzenu un var atgriezties vietā. Slimībai progresējot, sāpes izstaro arī uz roku vai kāju. Sāpes pastiprinās kustoties, klepojot, šķaudot. Ieilgušos gadījumos sāpes bieži izstaro vairāku nervu saknīšu inervācijas zonā, radot ādas notirpumu un pat pilnīgu nejutību. Nerva saknītes saspiedums izraisa mugurkaula deformāciju - izlīdzinās kakla vai jostas daļas fizioloģiskā lordoze, un izveidojas skolioze (sevišķi jostas apvidū) vai S veida izliekums. Izliekums zināmā mērā atbrīvo nerva saknīti no saspieduma. Atsevišķos gadījumos rodas apakšstilba muskuļu paralīze (nevar pacelt pēdu). Ja pārmaiņas radušās kakla daļas starpskriemeļu diskos, sāpes var izstarot pakauša apvidū un visā galvā. Reizēm ir sāpes sirdī, kuras līdzīgas stenokardijai. Raksturīgi ir arī asinsrites traucējumi rokās.
Ārstē galvenokārt konservatīvi. Vispirms atslogo bojātā starpskriemeļa diska zonu (gultas režīms, mugurkaula stiepšana), atbrīvojot saspiesto nerva saknīti. Dažreiz izdara blokādi (starpsriemeļu diska rajonā ievada novokaīnu, hidrokortizonu u.c), lai samazinātos tūska saspiestās nerva saknītes apvalkos un šķiedrās, kā arī apkārtējos audos. Tūskas samazināšanos un nervu šķiedru ātrāku atjaunošanos veicina arī vitamīni, pretsāpju līdzekļi u.c. Sevišķi svarīga nozīme radikulīta ārstēšanā ir masāžai, fizioterapijas procedūrām un kūrortterapijai. Ja nelīdz konservatīva ārstēšana, jāārstē ķirurģiski. Pēcoperācijas periodā lieto medikamentus, fizioterapiju, ārstniecisko fizkultūru.
