PUTEKĻI
sīkas, cietas daļiņas, kas ilgāku laiku atrodas gaisā suspendētā stāvoklī. Jo sīkākas ir daļiņas, jo ilgāk tās paliek gaisā un ir kaitīgākas veselībai. Atmosfēras gaisā putekļi atrodas pastāvīgi, visvairāk to ir zemei pieguļošajā atmosfēras gaisa slānī (līdz 1000 m augstumam), kur 1 cm3 gaisa var atrasties vairāki tūkstoši putekļu. To rašanās cēloņi ir dažādi. Galvenais putekļu avots ir rūpnīcas, kas izdala ļoti daudz dūmu. Atmosfērā putekļi var rasties arī no augsnes, - ja to neklāj augu sega vai kāds mākslīgs segums, niecīgākā gaisa kustība var izraisīt augsnes putekļu pacelšanos gaisā. Ja atmosfēras gaisā ir daudz putekļu, tie absorbē un izkliedē saules starojumu (dabiskais apgaismojums pilsētās samazinās par 25-41%), galvenokārt tā ultravioleto daļu. Tas savukārt negatīvi ietekmē cilvēku, sevišķi bērnu organismu, tāpēc vasaras periodā, kad pilsētas gaisā ir sevišķi daudz putekļu, bērni jāizved no pilsētas uz pionieru nometnēm, vasarnīcām u.tml. Pilsētas gaiss no putekļiem attīrās tikai lietus laikā. Lauku apvidū putekļu gaisā ir maz, vēl mazāk to ir piejūras gaisā un virs jūras.
Rūpniecības putekļus pēc izcelšanās iedala augu (piem., kokvilnas, tabakas, koksnes), dzīvnieku (vilnas, kaulu), metāla (dzelzs, alumīnija), minerālu (smilšu, krīta) un jauktos putekļos. Putekļu kaitīgā iedarbība ir atkarīga no to lieluma. Lieli putekļi (daļiņas, kas lielākas par 0,01 mm) tiek aizturēti uz augšējo elpošanas orgānu gļotādas, kairina to un tiek izvadīti no organisma ar krēpām, kā arī klepojot un šķaudot. Sīki putekļi (mazāki par 0,003 mm) iekļūst plaušās, bet tiek izvadīti ārā ar izelpojamo gaisu. Visbīstamākie ir 0,003-0,01 mm lieli putekļi, kas tiek aizturēti plaušās. Pēc iedarbības uz organismu putekļus var iedalīt toksiskos, infekciozos, kairinošos, alerģiskos u.c. putekļos. Putekļu toksiskums atkarīgs no to ķīmiskās dabas un šķīdības organisma audos un šķidrumos. Jo lielāka šķīdība, jo putekļi ir kaitīgāki.
Putekļi, kas paliek augšējos elpošanas orgānos, izraisa hroniskas iesnas, bronhītu u.tml. Ja ilgstoši ieelpo putekļus, kas tiek aizturēti plaušās, tie rada slimības, ko sauc par pneimokoniozēm, - ogļu putekļi rada antrakozi, dzelzs un tās sāļi - siderozi. Sevišķi bīstami ir silīcija dioksīda putekļi - tie izraisa silikozi, kas ir ne tikai plaušu, bet arī visa organisma slimības. PSRS noteikta maksimālā pieļaujamā silīcija dioksīda koncentrācija darba telpu gaisā. Kairinošie putekļi var izraisīt ādas slimības, izsitumus, iekaisumu acīs, var samazināt darbaspējas.
Rūpniecības uzņēmumu cehos putekļu rašanos novērš ar dažādiem tehnoloģiskiem (piem., ar mehanizāciju, hermetizāciju, mitrināšanu) un sanitāri higiēniskiem pasākumiem (piem., ar ventilāciju, putekļu uztveršanu). Atsevišķos putekļainos cehos strādnieki lieto individuālos aizsarglīdzekļus. Liela nozīme cīņā ar putekļu izraisītajām arodslimībām ir sistemātiskām strādājošo medicīniskajām apskatēm. Atmosfēras gaisa piesārņošanu ar putekļiem novērš, veicot gaisa sanitārās aizsardzības pasākumus. Liela nozīme gaisa attīrīšanā no putekļiem ir apstādījumiem - augi var aizturēt līdz 72% putekļu. Lai novērstu putekļu rašanos dzīvojamās telpās, tās regulāri jākopj un jāvēdina; pie ieejas jānovieto pīts kājslauķis, virsdrēbes ieteicams atstāt priekštelpā.
