PSIHOPROFILAKSĒ
vispārējās profilakses nozare, kas aptver pasākumus psihisko slimību novēršanai. Izšķir individuālo (personiskās higiēnas ievērošana sadzīvē un ražošanā) un sociālo psihoprofilaksi (pasākumi sabiedrības veselības saglabāšanai). Psihoprofilakse cieši saistīta ar psihohigiēnu. Psihoprofilakses uzdevums ir nepieļaut saslimšanu (absolūtā, primārā psihoprofilakse), novērst slimības sākumformu tālāko attīstību un recidīvus slimībai ar remitējošu gaitu (relatīvā, sekundārā psihoprofilakse); šai nolūkā nepieciešams novērst kaitīgu ārējo faktoru iedarbību uz organismu, slimību agri diagnoscēt un laikus sākt ārstēšanu. Absolūtā psihoprofilakse attiecas uz visiem iedzīvotājiem un ir saistīta ar valsts mēroga pasākumiem cīņā pret infekciju, intoksikāciju, kaitīgiem ārējās vides faktoriem; relatīvā psihoprofilakse - uz personām, kuras bijušas pakļautas kaitīgu faktoru iedarbībai (bojājumi embrionālās attīstības periodā, nelabvēlīgi iedzimtības faktori u.c. apstākļi, kas varētu izraisīt psihisku slimību).
Psihoprofilaksē ietilpst daudzi kompleksi pasākumi: nervu sistēmas psiholoģiskie un fizioloģiskie pētījumi, kuros novērtē, kādas pārmaiņas tajā rada dažādu ārējo apstākļu ietekme (fiziskā un psihiskā piepūle); ārējās vides un darba apstākļu izpēte; noteiktu iedzīvotāju grupu medicīniskās apskates (noteiktu profesiju darbiniekiem, skolēniem); iegūto statistikas datu analīze; slimības agrīno pazīmju atklāšana un savlaicīga ārstēšana; sanitārais izglītības darbs; dispanseru, dienas stacionāru, sanatoriju, atpūtas namu iekārtošana un izmantošana.
Ar psihoprofilaksi nodarbojas ārsti, galvenokārt higiēnisti, pediatri, psihiatri un pedagogi. Galvenā nozīme psihoprofilakses pasākumu realizēšanā ir psihoneiroloģiskajiem dispanseriem (regulāras profilaktiskās apskates), laulības konsultācijām, ģenētiskajām konsultācijām, logopēdijas kabinetiem. Bērniem, kam ir atsevišķu funkciju traucējumi, organizē īpašu apmācību. Psihiski slimu cilvēku readaptācijā un rehabilitācijā nozīme ir speciālām darbnīcām, pareizai darba izvēlei un darba rekomendācijām. Reizē ar sociālajiem apstākļiem psihisku slimību novēršanā liela nozīme ir audzināšanai un normālām attiecībām ģimenē un darbā.
