PSIHOLOĢIJA
zinātne par cilvēku un dzīvnieku psihiskās darbības un izturēšanās likumsakarībām un attīstību. Cilvēku psihiskās darbības likumsakarību izzināšana dod iespēju vadīt psihes veidošanās procesu, mērķtiecīgi ietekmēt psihi un audzināt personību. Psiholoģijā izmanto dažādas pētīšanas metodes: novērošanas metodi (laboratorijas, darba un sadzīves apstākļos), klīniskos novērojumus, anketēšanu, intervijas, testus, cilvēku radošās darbības, biogrāfijas u.tml. materiālu analīzi. Psiholoģija cieši saistīta ar citām zinātnēm, it īpaši ar fizioloģiju, bioķīmiju, medicīnu, pedagoģiju, filozofiju, matemātiku, kibernētiku. Psiholoģijā atklātās likumsakarības jāņem vērā, risinot jebkuru ar cilvēka personību saistītu problēmu.
Galvenās psiholoģijas nozares ir šādas. Vispārīgā psiholoģija pētī psihiskās darbības būtību, tās rašanās un attīstības galvenās likumsakarības, izstrādā pētnieciskā darba metodoloģiju un metodikas pamatprincipus, vispārina dažādu psiholoģijas nozaru sasniegumus un apkopo tos vienotā teorijā. Eksperimentālā psiholoģija laboratorijas apstākļos pētī stimulu un sajūtu sakarības, uztveri, nosacīti reflektorisko darbību, kustību iemaņas, uzmanību, emocijas un motivāciju, atmiņu, domāšanu un lemšanu, kā arī noguruma, miega, sapņu, suģestijas un hipnozes psiholoģijas aspektus. Fizioloģiskā psiholoģija jeb psihofiziоlоģija pētī smadzeņu stimulācijas psihisko efektu, smadzeņu bioelektrisko aktivitāti dažādos psihiskās darbības stāvokļos, maņu orgānu darbību, nervu sistēmas stresu un tā izraisītās pārmaiņas organismā, personības psihofizioloģisko raksturojumu un psihisko īpatnību iedzimtību. Dzīvnieku psiholoģija salīdzina dažādu dzīvnieku sugu psihiskās darbības īpatnības, pētī sajūtas, uztveri, instinktus, emocijas un motivāciju, iegaumēšanu un nosacījuma refleksu veidošanos, atmiņu, izturēšanos barā. Attīstības psiholoģija pētī psihiskās darbības īpatnības dažādā vecumā. Pedagoģiskā psiholoģija pētī audzināšanas un apmācības procesa likumsakarības, bērna un pusaudža personības veidošanos skolā un ģimenē, programmētās apmācības jautājumus, izstrādā testus skolēnu spēju un psihisko īpatnību noteikšanai, kā arī mācību programmas un audzināšanas pasākumu psiholoģisko pamatojumu. Sociālā psiholoģija pētī likumsakarības, kas nosaka cilvēka attiecības kolektīvā, ražošanā un sadzīvē. Personības psiholoģija pētī cilvēka radošo darbību, personības individuālās īpatnības un to objektīvās noteikšanas iespējas. Medicīniskā jeb klīniskā psiholoģija pētī izturēšanās un emociju traucējumus, neirozes, psihoterapijas likumsakarības, izstrādā psihisko īpatnību diagnoscēšanas paņēmienus. Darba psiholoģija pētī augsta darba ražīguma un darbaspēju saglabāšanās psiholoģiskos nosacījumus. Inženierpsiholoģija pētī šos nosacījumus apstākļos, kur cilvēks vada sarežģītas automātiskās sistēmas; tās mērķis ir noskaidrot optimālos variantus sistēmā cilvēks un mašīna. Profesionālās orientācijas un atlases psiholoģija pētī iespējas prognozēt cilvēka psihiskās darbības individuālo īpatnību atbilstību kādai noteiktai profesijai, izstrādā testus un kritērijus tās pārbaudei. Kosmiskā psiholoģija pētī problēmas, kas saistītas ar kosmonautu sagatavošanu lidojumam un uzturēšanos kosmosā. Sporta psiholoģija pētī sporta darbības psiholoģiskās īpatnības un to ietekmi uz sportista personību.
