PSIHOHIGIĒNA
higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību novēršanas pasākumus. Tā cieši saistīta ar psihoprofilaksi. Psihohigiēna pētī ārējās vides faktoru (sociālo, sadzīves, ražošanas faktoru) iedarbību uz cilvēku psihi, ieteic pareizu režīmu, metodes, kā ieaudzināt cilvēkos pareizu attieksmi pret savu veselību. Psihohigiēna izstrādā metodes, kas palīdz attīstīt darbaspējas, pasargāt nervu sistēmu no iespējamās pārpūles, audzināt harmonisku raksturu, panākt vispusīgu emocionālo un intelektuālo attīstību, stipru gribu. Psihohigiēnā svarīgi ir vispārhigiēniski pasākumi, ar kuriem likvidē to kaitīgo faktoru ietekmi, kuri varētu izraisīt psihiskas slimības (valsts mēroga pasākumi pret infekciju slimībām, ražošanas intoksikācijām, traumām, alkoholismu, narkomāniju utt.).
Kopējā psihohigiēnas sistēmā ir vairāki virzieni: mūža posmu, darba un apmācības, sadzīves, ģimenes un dzimumdzīves, slimu cilvēku, kā arī speciālā psihohigiēna. Mūža posmu psihohigiēna aptver vispirms jautājumus par bērna attīstību. Agrīnā vecumā - pareiza ēdināšana, regulārs miegs, kustību attīstīšana (fiziskās nodarbības); vēlāk - apmācība skolā, pareiza garīgā un fiziskā slodze, attiecības kolektīvā; pubertātes vecumā nozīmīga ir dzimumaudzināšana un specialitātes izvēle, īpašu uzmanību prasa skolēni ar fiziskiem defektiem, tāpat īpašs režīms vajadzīgs bērniem ar novājinātu nervu sistēmu. Vēlīnā vecumā psihohigiēna veltī uzmanību vecu cilvēku grūtībām piemēroties jauniem apstākļiem sakarā ar darba un sadzīves situāciju maiņu (aiziešana pensijā, pārmaiņas ģimenes sastāvā). Darba un mācību psihohigiēna saistīta ar pareizu profesijas izvēli, emocionālu attieksmi pret darbu, darba apstākļiem, daudz vietas ierādot zinātniskai darba organizācijai. Sevišķa vērība veltīta garīgā darba higiēnai, tiek pētīta pieļaujamā slodze, kā arī pārslodze, alkohola un smēķēšanas ietekme uz garīgo darbu, tehnisku uzlabojumu ieviešana garīgā darba atvieglošanai. Psihohigiēna meklē un ieteic metodes, kā iespējami produktīvāk domāt, lasīt, rakstīt, vieglāk un ātrāk iegaumēt, labāk mācīties, konspektēt, kā savienot darbu un atpūtu, kā noteikt pareizu garīgā darba slodzi. Sadzīves psihohigiēna risina problēmas, kas saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām kolektīvā, ietverot arī cīņu pret psihotraumām (tās rada rupjība, neiejūtība, neorganizētība, nevērība), alkoholismu un narkomāniju. Tā aplūko arī kino, radio un televīzijas raidījumu, literatūras ietekmi uz cilvēka psihi. Ģimenes un dzimumdzīves psihohigiēna ietver jautājumus, kas saistīti ar laulību un ģimeni (laulībām piemērotais vecums, optimālā gadu starpība, dzimumdzīves higiēna, attiecības starp ģimenes locekļiem), jautājumus par dzimumaudzināšanu, medicīniskajām konsultācijām (arī ģenētiskajām konsultācijām) personām, kas gatavojas stāties laulībā, vai cilvēkiem, kuriem radušies sarežģījumi ģimenes dzīvē. Slimu cilvēku psihohigiēna pētī cilvēkus ar psihiskām novirzēm, pievēršot uzmanību iespējamai vienpusīgai apdāvinātībai, novērtējot viņu darba iespējas, iesakot īpašo, nepieciešamo audzināšanu, un psihiski slimus cilvēkus, kuriem nepieciešami īpaši darba apstākļi. Speciālā psihohigiēna nodarbojas ar atsevišķu specialitāšu īpatnību izpēti (piem., aviācijas psihohigiēna, kosmiskā psihohigiēna).
