PSIHOFARMAKOLOĢISKIE LĪDZEKĻI
psihisko slimību ārstēšanas un profilakses līdzekļi. Pēc iedarbības rakstura psihofarmakoloģiskos līdzekļus iedala vielās, kas uz CNS iedarbojas galvenokārt ierosinoši, un vielās, kas uz CNS iedarbojas galvenokārt nomācoši. Pie pirmās grupas pieder psiho stimulatori (fenamīns, sidnokarbs u.c.) un antidepresanti (imizīns, damilēns u.c), pie otrās grupas - neiroleptiskie līdzekļi (aminazīns, triftazīne) un trankvilizatori (meprotāns, seduksēns u.c). Psihofarmakoloģiskos līdzekļus lieto psihožu (šizofrēnijas u.c.) un neirožu ārstēšanā, kā arī anestezioloģijā.
Psihiskā darbība. Problēmas risināšana, resp., lēmuma pieņemšana (attēlotajā piemēra mērķis jau izvirzīts, jānoskaidro, kā to sasniegt): 1. fāze - problēmas identifikācija un atrisinājumam nepieciešamo nosacījumu, resp., algoritmu noskaidrošana; 2. fāze - algoritmu sakārtošana un trūkstošo sameklēšana; 3. fāze - risinājuma galveno alternatīvu izvirzīšana; 4. fāze - konkurējošo alternatīvu «cīņa»; 5. fāze - augstāko hierarhijas līmeņu kontrolētā izšķiršanās par atbilstošo alternatīvu, t.i., lēmuma pieņemšana; 6. fāze - lēmuma realizēšana, resp., mērķa sasniegšana
