PRUSAKI
kukaiņu klases kārta; vidēji lieli līdz lieli kukaiņi. Izplatīti galvenokārt tropiskās zemēs. Mērenā klimata joslā dažas sugas piemērojušās dzīvei cilvēka mītnēs. Pasaulē apmēram 3000 sugu, PSRS - 53, LPSR - 5. Telpās dzīvo virtuves un melnais prusaks. Virtuves prusaks (Phyllodromia germanica) ir 8-13 mm garš, netīri iedzeltens, uzturas siltās telpās (tropos dzīvo savvaļā), spraugās plīts vai krāsns tuvumā. Nakts kukainis. Barojas ar pārtikas produktiem. Olas (15-40) īpašā kapsulā - kokonā, ko mātīte nēsā līdzi, kamēr izšķiļas pieaugušiem prusakiem līdzīgi kāpuri (vidēji 24-40 dienās). Pēc sešām ādas maiņām, kas ilgst caurmērā 172 dienas, kāpuri kļūst pieauguši. Melnais prusaks (Blatte orientalis) sastopams retāk nekā virtuves prusaki, galvenokārt pilsētās, maizes ceptuvēs. Krāsa melni brūna, garums 18-30 mm. Mātītēm tikai spārnu aizmetņi. Barojas naktī, gk. ar maizes un miltu produktiem. Kokonā vidēji 16 olu, un mātīte to nēsā 3 dienas. Kāpuri izšķiļas apmēram pēc 90 dienām. Pārdzīvojot 6 attīstības stadijas, tie kļūst pieauguši. Prusaki var pārnēsāt (mehāniski) zarnu infekciju ierosinātājus; virtuves prusaki var būt arī parazītisko nematožu starpsaimnieks.
Apkarošana. Vietas, kur ieviesušies prusaki, apstrādā ar 3-4% hlorofosa šķīdumu ūdenī (70-100 ml uz 1 m2) vai izvieto ēsmu (maizes gabaliņus), kas piesātināta ar 1 - 1,5% hlorofosa un 1 -1,5% amonija hlorīda (salmiaka) šķīdumu attiecībā 1:1. Att.
