Steidzami ir jāmaina pašlaik Latvijā bērniem lietotā 10-valentā vakcīna pret pneimokoku infekciju (PCV), kas iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā.  Imunizācijas valsts padomes vadītāja, profesore Dace Zavadska skaidro pneimokoku infekcijas bīstamību bērniem.

Bērnu vakcinācijas kalendārā Latvijā pneimokoku vakcīna ir iekļauta, sākot no 2010. gada. Ar ko šī baktērija ir tik slikta, lai būtu nepieciešams visus bērnus vakcinēt?

Pneimokoks ir dzīvībai bīstamu, invazīvu saslimšanu cēlonis. Pneimokoks ir bieži izplatīts – tā ir gaisa pilienu infekcija, tāpēc no tās nevaram pasargāties, vienkārši ievērojot savu personīgo higiēnu.

Pneimokokam ir dažādas klīniskās izpausmes – pēc simptomiem droši nevar pateikt, ka tas ir pneimokoks. Infekciju var konstatēt tikai tad, kad slimība rit jau pilnā sparā, turklāt mikrobs no ārstēšanas prot veiksmīgi izvairīties. Iepriekš nav iespējams noteikt arī, vai cilvēkam ir antivielas. Tāpat, ja reiz pneimokoka ierosināta saslimšana izslimota, mūžilga imunitāte neveidojas.

Pneimokoks kā mikrobs pēc būtības ir liels draņķis. Tam ir liela, bieza polisaharīdu kapsula, kas neļauj imūnsistēmai uz baktēriju labi reaģēt, tikt ar to galā. Pirmās vakcīnas tika veidotas īpaši šiem polisaharīdiem. Tomēr vakcīnas nebija īpaši efektīgas ne maziem bērniem, ne veciem cilvēkiem. Tas tāpēc, ka maziem bērniem līdz divu gadu vecumam un cilvēkiem 65+ imūnsistēma darbojas neefektīvāk. Maziem bērniem tā nav līdz galam nobriedusi, vecākiem cilvēkiem tā ir jau nogurusi, sākusi sevi izsmelt.

Saprotot, ka vajadzīga cita pieeja, sekoja konjugētās vakcīnas. Konjugētā vakcīna savukārt strādā labi, visiem vecumiem nodrošina noturīgu aizsardzību. Pirmā vakcīna bija paredzēta septiņiem tipiem, diezgan ātri Latvijā pārgājām uz vakcīnu ar aizsardzību pret 10 tipiem. No 2018. gada mēs, Imunizācijas valsts padome (IVP), cīnāmies par to, lai bērnu vakcinācijas kalendārā pārietu uz vakcīnu, kas pasargātu vismaz pret 13 tipiem.

Mikrobs tātad ir bīstams ar to, ka to grūti konstatēt, organismam grūti cīnīties, kā arī tā darbība var rezultēties ar ļoti dažādām smagām saslimšanām.

Jā, tieši tā. Turklāt šobrīd ar pneimokoku saslimušo cilvēku vidū Latvijā ir konstatēts, ka pirmajā un otrajā vietā ir tādi pneimokoka serotipi, pret kuriem bērnu vakcinācijas kalendārā esošajā vakcīnā aizsardzība netiek nodrošināta. Pirmajā vietā ir 3. serotips, otrajā vietā – 19A.

Vēl vairāk – pneimokokam ir serotipi, kas ir nejutīgi pret lielu daļu antibiotiķu. Tas var nozīmēt šādu scenāriju: bērnam tiek diagnosticēts slimības izraisītājs, taču mikrobs uz antibiotikām nereaģē, paliek rezistents! Kamēr mainām vienas un otras antibiotikas, mikrobs jau plosās pa visu organismu.

19A. serotips ir vislielākais draņķis, raugoties no antimikrobās rezistences, savukārt 3. serotips ir ar visbiezāko kapsulu, tāpēc vislabāk prot izvairīties gan no imūnsistēmas atbildes, gan no terapijas.

Šie ir tie serotipi, pret kuriem aizsardzība nav iekļauta tieši bērnu kalendārā esošajā vakcīnā?

Jā, bērnu kalendārā ir 10 tipu vakcīna – tā ir reģistrēta tikai bērniem, pieaugušie to nekad nav lietojuši. Pieaugušie tiek vakcinēti ar 13-valento, 15-valento un tagad arī ar 20-valento vakcīnu – tās visas pasargā arī no minētajiem bīstamajiem tipiem. Bērniem šobrīd reģistrētās ar plašāku aizsardzību ir 13-valentā un 15-valentā vakcīna.

Par pneimokoku ģimenēm ir jāzina šis: mēs ikviens to varam nēsāt tāpat – nesaslimuši. Šis mikrobs parasti atrodas rīkles galā vai augšējos elpceļos; tas tur var sēdēt mūsu gļotādā tranzītā (jāpiebilst, ka nav jēgas meklēt pneimokoka baktēriju kaklā – tā tur var būt, taču tā nav jāārstē un var nebūt vainīga pie saslimšanas).

Kad zīdainis no sterilas vides mammas vēderā nonāk apkārtējā vidē, tad šo streptokoku parasti viņam nodod kāds no ģimenes locekļiem – vecāki, brāļi, māsas. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk zīdaini vakcinēt, negaidot un nesakot “pagaidīsim līdz gadam, kamēr mazulis nostiprināsies”. Zīdainim nav vēl līdz galam nobriedusi imūnsistēma, tā nav gatava cīnīties ar šādiem mikrobiem.

To, ka zīdaini mēs inficējam agri, pierāda dati. Un, jo vairāk mājās ir vecāku brāļu un māsu, jo ātrāk tas notiek. Taču nav jāmēģina ierobežot ģimenes tuvās saites; ir būtiski sargāt savu ģimeni ar vakcināciju.

Ja brāļi un māsas ir vakcinēti pret pneimokoku, vai viņi joprojām to var pārnēsāt un nodot tālāk?

Mazāk. Šobrīd tas ir intensīvs pētniecības objekts, cik vakcinācija ietekmē mikroba nēsāšanu. Ir skaidrs, ka ietekmē – samazina to. Taču nav tā, ka mikrobs pie cilvēka pielido klāt, pa gabalu saprot, ka šis ir vakcinētais, un uzreiz aizlido prom (smejas). Mikrobs tomēr nosēžas. Taču antivielas labi strādā uz gļotādām, tās tur ir un mikrobam liek drīz vākties projām.

Vienkāršākā pneimokoka izpausme – zīdainim sākas vidusauss iekaisums, kā arī bakteriālās pneimonijas. Ja mikrobs barjeru pārvar augšējos elpceļos, tad slimība vairāk būs saistīta ar galvas apvidu – otīts, meningīts. Meningīts gan var ierosināties arī, ja mikrobs barjeru pārvarējis citur un iekļuvis asinsritē, tālāk centrālajā nervu sistēmā. Otrs ceļš, kur pārvarēt barjeru, ir uz leju – uz plaušām. Ja iekļūst asinsritē, tad seko invazīvās pneimonijas, kas ir smagas, bieži vien ar intensīvo terapiju, dažkārt ar ventilēšanu un ilgstošu atveseļošanos. Jāņem vērā arī, ka pēc visām pneimonijām – sevišķi, ja tās ir smagas –, nākamās plaušu saslimšanas ir ar augstāku risku.

Kad zīdaiņiem vakcinācijas kalendārā ir paredzēta pirmā vakcinācija pret pneimokoku infekciju?

Divu mēnešu vecumā. Divas šīs infekcijas apdraudētākās grupas ir zīdaiņi un vecvecāki. Kad runā par pneimokokiem un rāda ilustrācijas par infekcijas transmisiju, tad klasiska ir šāda bilde: sēž omīte vai opītis, klēpī bērnudārza vecuma bērniņš, blakus stāv vecāki ar zīdaini rokās. Tad ir novilktas bultas, kā no bērnudārznieka infekcija aiziet uz vecvecāku un kā uz zīdaini. Abas šīs apdraudētās grupas spēj pasargāt savlaicīga vakcinācija ar labas aizsardzības vakcīnu.

Vai var teikt, ka tolaik – 2010. gadā –, kad tika sākta bērnu vakcinācija pret pneimokoku, tika sasniegti gaidītie rezultāti?

Jā, noteikti! Mums bija ļoti laba vakcinācijas aptvere, un tā veidoja plašu aizsardzību arī citām sabiedrības grupām, piemēram, jau pieminētajiem senioriem.

Taču tukša vieta ilgi nestāv. 10 vīrusa tipi veiksmīgi tika ierobežoti, tiem vairs nav labvēlīga augsne izplatībai. Tāpēc tagad ir laba augsne 19A. un 3. serotipam, kas 10-valentajā vakcīnā nav iekļauti.

Jārunā gan ne tikai par vakcīnas izvēli. Latvijā nav laba epidemioloģiskā uzraudzība. Mēs ļoti ilgi nezinājām, kādi pneimokoku serotipi Latvijā cirkulē, nezinājām, ar ko ir jācīnās. Ir bijušas epizodiskas pētniecības, taču vajadzētu valstiskā mērogā sekot līdzi – pietiekami bieži nopietnāku drudža saslimšanu laikā ņemt asins uzsējumus. Kāpēc Amerikā ir tik labi zināmi tur cirkulējošie serotipi, un kāpēc tur tie ir tik izplatīti? Nevis tāpēc, ka Amerikā pneimokoku serotipu ir vairāk, bet tāpēc, ka viņi tos meklē, vairāk ņem asins kultūras, nekā mēs to darām Eiropā.

Lielākā daļa pneimokoku infekciju pie mums joprojām norit nediferencētas, nepierādot izsaucēju. Ar mūsu izmeklēšanas kultūru un finansiālajiem ierobežojumiem mēs paši sev zināmā mērā šaujam kājā.

Minējāt, ka kādu laiku mēs labi gājām līdzi pneimokoku vakcīnas nomaiņām. Kurā gadā būtu vajadzējis ieviest vakcīnu ar plašāku aizsardzību?

2018. gadā bija pirmie signāli no IVP, jo pēc datiem redzējām – vakcīna jāmaina uz tolaik pieejamo 13-valento. Tomēr tika iepirkta lētākā vakcīna, nevis vakcīna, kura sniegtu plašāko aizsardzību. 2022. gadā IVP nu jau sita galdā dūri, sakot, ka vakcīnu nepieciešams mainīt steidzami.

Kāpēc steidzami?

Steidzami tāpēc, ka mums ir visi fakti un objektīvie pierādījumi, ka 10 tipi vairs nav pietiekami. Fakti ir šādi: Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati par saslimušajiem un mirušajiem un to, kuri serotipi ir bijuši slimības izraisītāji. Dati rāda, ka līderos ir serotipi, kas šobrīd bērnu vakcīnā nav iekļauti.

Tāpat pēdējo divu gadu laikā ir divi gadījumi ar smagām sekām – 2021. gada nogalē pneimokoku infekcijas dēļ nomira nepilnus divus gadus vecs, pilnībā vakcinēts bērns. Vecāki bija izdarījuši visu, lai sargātu savu atvasi, taču 3. serotips bija spēcīgāks. Un otrais gadījums bija 2022. gada nogalē, kad pilnībā vakcinēts nepilnus divus gadus vecs bērns smagi saslima – intensīvajā terapijā gāja ļoti grūti, tomēr infekciju mums izdevās uzveikt.

Nav jāgaida, kad šādu gadījumu būs vairāk! Vakcīna ir jāmaina steidzami. Mēs nevaram vēl viena gada bērnus palaist ar vakcīnu, kas nesniedz pietiekamu aizsardzību!

Kad medijos izskanēja ziņa, ka steidzami nepieciešams 10-valento vakcīnu nomainīt uz tādu, kurai ir aizsardzība vismaz pret 13 tipiem, satraucās arī tie pieaugušie, kas par saviem līdzekļiem ir saņēmuši vakcināciju pret pneimokoku.

Pieaugušie nekad nav saņēmuši 10-valento vakcīnu, tā ir reģistrēta tikai bērniem. Kopš Latvijā ir pieejama 13-valentā vakcīna, pieaugušie, tai skaitā seniori, to arī saņem – lieliski, ka nepieciešama tikai viena vakcīnas deva. Taču diemžēl šī vakcīna senioriem nav saņemama bez maksas, lai gan noteikti vajadzētu.

Kovids bija grūdiens, kad daudzi pieaugušie izlēma veikt šo vakcināciju – mums pat uz laiku pietrūka vakcīnu. Tomēr, cik daudzi pieaugušie ir vakcinējušies, nav zināms – diemžēl Latvijā tiek uzskaitīti dati tikai par valsts apmaksātām vakcīnām.

Tātad tie pieaugušie, kas veica vakcināciju pret pneimokoku infekciju kovida pandēmijas laikā, var būt droši, ka ir saņēmuši 13-valento vakcīnu, kas pasargā gan no šobrīd izplatītā 3., gan no 19A. serotipa?

Jā, pieaugušie ir vakcinēti ar tādu vakcīnu, kas pasargā pret serotipiem, kas Latvijā uz šo brīdi ir identificēti kā vadošie invazīvā pneimokoka saslimšanas izraisītāji.

Vecāki, lasot šo rakstu, var uztraukties, kā tagad rīkoties, ja bērns ir jau vakcinēts saskaņā ar valsts apmaksāto kalendāru, tātad ar 10-valento vakcīnu. Vai var bērnu vest saņemt vēl vienu vakcīnu, kas ir ar plašāku aizsardzību?

Ļoti svarīga lieta: vecākiem šobrīd nav jāatsakās no zīdaiņa vakcinācijas ar 10-valento vakcīnu, gaidot, kad būs pieejama valsts apmaksāta vakcīna ar plašāku aizsardzību. Jo tad sanāks, ka atstājat bērnu pilnībā bez aizsardzības. Tas ir bīstami! Esošā vakcīna pasargā pret 10 serotipiem, un tas ir ļoti labi.

Jāsaprot arī, ka valstī pneimokoku bīstamība nav tik liela, lai eksperti teiktu, ka visi, kas ir vakcinēti ar 10-valento vakcīnu, obligāti ir jābūstē ar vienu devu 13-valento vai 15-valento vakcīnu. Taču kliedziens ir par to, ka ir pēdējais laiks valsts apmaksātajā vakcinācijas kalendārā nomainīt vakcīnu uz tādu, kas ir ar plašāku aizsardzību.

Atbildot par rīcības plānu attiecībā uz bērnu papildvakcināciju. Vispirms jāatzīmē, ka devas ir atkarīgas no vecuma. Lai panāktu primāro imunizācijas aizsardzību un noturību, tad, uzsākot vakcināciju līdz bērna gada vecumam, kopumā ir nepieciešamas trīs devas. Ja vakcinācija notiek posmā no gada līdz piecu gadu vecumam, ir vajadzīgas divas devas, pēc piecu gadu vecuma – viena.

Ja runa ir par zīdaini, kurš ir saņēmis divas devas – divos un četros mēnešos –, un vecāki ir izdzirdējuši šo ziņu par labākas vakcīnas pieejamību, tad gada vecumā droši var saņemt valsts apmaksāto trešo devu ar 10-valento vakcīnu, un pēc laika – vienu devu ar 13-valento vai 15-valento vakcīnu. Otrs variants – kā pēdējo devu par savu naudu nodrošināt 13-valento vai 15-valento vakcīnu. Ja runa ir par bērniņu, kuram jau ir pabeigts vakcinācijas kurss, tad neatkarīgi no vecuma var saņemt vienu devu 13-valento vai 15-valento vakcīnu – ja vecākiem tas vairos drošības izjūtu. Jo vakcinācija ir sava veida apdrošināšana – mēs nekad nezinām, vai un kāda situācija būs mūsu dzīvē, taču ir būtiski izdarīt visu, kas mūsu spēkos, lai iespējamo nelaimi novērstu.