PRETIEKAISUMA LĪDZEKĻI
vielas, kas samazina iekaisumu. Lai gan iekaisuma process ir organisma aizsargreakcija pret dažādiem kaitīgiem faktoriem, piem., infekciju, reizēm šī reakcija var stipri traucēt organisma funkcijas, radot paliekošas nelabvēlīgas sekas. Tad lietojami pretiekaisuma līdzekļi, pie kuriem pieder adrenokortikotropīns, virsnieru garozas hormoni un dažādi sintētiski preparāti - salicilskābes, pirazolona u.c. atvasinājumi. Adrenokortikotropīns ir polipeptīds, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva. Tas stimulē virsnieru garozas hormonu- hidrokortizona un kortizona izdalīšanos asinīs. Šie hormoni samazina asinsvadu paplašināšanos, eksudāciju un tūsku, ko izraisījis iekaisums.
Infekcijas alerģisko reakciju radīto audu bojājumu (nekrotiskās pārmaiņas) šie hormoni nesamazina, bet var pat pastiprināt, un var tikt veicināta infekcijas izplatīšanās organismā. Par pretiekaisuma līdzekli adrenokortikotropīns tiek lietots samērā maz, biežāk izmanto hidrokortizonu, kortizonu un aktīvākos pussintētiskos hidrokortizona un kortizona atvasinājumus - prednizolonu, prednizonu, deksametazonu, triamcinolonu u.c. Tos lieto galvenokārt reimatisma u.c. saistaudu slimību (kolagenožu), kā arī astmatiska stāvokļa, apdegumu un dažu infekciju ārstēšanā. Infekcijas gadījumā šos preparātus drīkst lietot tikai reizē ar preparātiem, kas kavē mikrobu vairošanos. Hidrokortizonu, prednizolonu u.c. samērā bieži lieto arī vietēji dažādu alerģisku ādas iekaisumu (piem., ekzēmu) ārstēšanā.
Pret konjunktīvas iekaisumu izmanto īpašas acu ziedes. Salicilskābes preparātus - nātrija salicilātu un acetilsalicilskābi - parasti lieto akūta reimatisma ārstēšanai: nātrija salicilātu parasti lieto lielās devās, kas var radīt blakusparādības - troksni ausīs, reiboni, vemšanu, stipru svīšanu, aizdusu; acetilsalicilskābe rada mazāk blakusparādību. No pirazolona atvasinājumiem par pretiekaisuma līdzekļiem reimatisma ārstēšanā izmanto amidopirīnu un butadionu. Samērā spēcīga pretiekaisuma darbība ir arī ibuprofēnam (brufēnam) un indometacīnam. Tie lietojami locītavu iekaisuma ārstēšanai. Tā kā iekaisuma procesa attīstībā nozīme ir arī histamīnam, kas atbrīvojas bojātajos audos, reizēm iekaisuma mazināšanai lieto arī prethistamīna līdzekļus.
