Arī šogad 19. maijā ģimenes ar bērniem aicinātas piedalīties "Lattelecom Rīgas maratona" "Rimi Bērnu dienas" organizētajā 4,2 kilometru garajā Ģimeņu skrējienā. Kā sagatavoties maratonam kopā ar visu ģimeni, stāsta "Rimi Bērniem" eksperts–fitnesa treneris Kārlis Birmanis, un aicina uz bezmaksas iesildīšanās treniņiem Mežaparkā katru svētdienas rītu.

Trenējamies līdz maratonam

Ģimene, kurā aug skolas vecuma bērni, kā vienu no mērķiem var izvirzīt četru vai sešu kilometru distances noskriešanu kādā no maratoniem, taču tam jāsāk gatavoties jau laikus. Vismaz divus mēnešus pirms maratona svarīgi bērnu sākt radināt pie skriešanas slodzes.  Fiziskās sagatavotības eksperts stāsta: "Jāatceras, ka arī bērnam, kurš ikdienā būs pieradis pie aktīvas sportošanas, četru līdz sešu kilometru distances noskriešana bez iepriekšējiem treniņiem var radīt pārslodzi, bet mazkustīgāks bērns var sevi pilnībā "nokausēt" un ķermenim radīt pārslodzi jau pie trim kilometriem. Tāpēc treniņu periodā vajadzētu nevis koncentrēties uz noskrieto distanci, bet gan vadīties pēc slodzē pavadītā laika: pirmajā nedēļā skrienam 20 minūtes un neskatāmies, cik kilometru pieveicam. Nākamajā nedēļā pieliekam piecas minūtes klāt. Šādi ķermenis pakāpeniski pieradīs pie slodzes."

Kam pievērst uzmanību trenējoties?

Lai trenētu izturību, organismam nepieciešams pietiekami daudz skābekļa. Tāpēc tempam jābūt tādam, lai skrienot varētu normāli sarunāties. Vecākam, kas dodas skriet kopā ar bērnu, jāspēj uzturēt sarunu, jo sarunāšanās vislabāk parādīs, ka tiek skriets optimālajā tempā (netrūkst elpas), turklāt arī bērnam būs interesantāk. Zelta likums, kas jāatceras – ja skrienot tiek izjusts diskomforts vai pat sāpes, kaut kas tiek darīts nepareizi. Diskomfortu ignorēt nedrīkst. Tiklīdz to jūt, jāapstājas vai slodze jāsamazina. Ja sāpes nepāriet, laikus vajadzētu meklēt palīdzību pie speciālista, piemēram, fizioterapeita. Jāpatur prātā, ka bērnus nogurdina monotonas cikliskas nodarbes un nemainīga ainava. Vislabāk tam derēs meža ceļi, kur nepieciešams te uzskriet augšā kalnā, te skriet lejā un ir citi šķēršļi. Bērniem visbūtiskākais ir justies emocionāli pacilātiem, savukārt vecākiem jāatceras, ka nevajag bērnu emocionāli ietekmēt un skriešanu uzspiest – motivēšanai jābūt labvēlīgai.

Svarīgs priekšnoteikums veselīgai skriešanai ir stalta stāja. Skrējiena laikā zodam jābūt paralēli zemei/skriešanas virsmai, mugurai taisnai, jo tas nodrošinās, ka krūškurvis būs atvērts un skrējējs spēs pilnvērtīgi elpot. Ja ķermenis skrienot ir sakņupis un krīt uz priekšu, katrs solis ir kā sitiens, kas rada papildu slodzi locītavām un mugurai.

Kad labāk tomēr neskriet?

Mūsdienās daudziem bērniem un jauniešiem mazkustīgā dzīvesveida dēļ ir novājināta vai slikti attīstīta muskulatūra. Vizuāli to var redzēt pēc tā, ka bērnam pēdas krīt uz iekšpusi, savukārt ceļi it kā sitas kopā. Tiem, kuriem ir šādas problēmas, pirms treniņu uzsākšanas ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu, kas izskaidros, kāda slodze un kādi sporta veidi būtu vēlami. Ja netiek ņemta vērā bērna veselība un stājas specifika, skrienot pēda nepareizi uzņem slodzi, un tad katrs solis piezemējoties ir kā sitiens, ko kompensē locītavas ceļgalos, gūžās, cieš arī mugurkauls. Protams, situāciju var mazliet līdzsvarot ar labiem skriešanas apaviem. Specializētajos sporta veikalos ir pieejami bezmaksas pēdu testi, lai noteiktu, tieši kādi apavi ir vajadzīgi. Tomēr jāatceras, ka ar apaviem pēdas un stāju izlabot nav iespējams. Ja bērnam būs veselas pēdas un mugura, viņš varēs skriet teju jebkuros sporta apavos.

Piedalieties treniņos Mežaparkā!

Katru svētdienas rītu līdz pat starta šāvienam maratonā 19. un 20. maijā organizatori aicina trenēties Mežaparkā lieliskā skrējēju un treneru kompānijā! Paši mazākie skrējēji trenēsies kopā ar "Bērnu dienas" treneri, un varēs izskrieties atbilstoši savām spējām un mērķiem, kamēr vecāki gatavoties saviem startiem.