PLEIRA
plāns, gluds, mitrs, serozs apvalks (plaušu plēve), kas ap katru plaušu izveido atsevišķu maisu. Pleirai ir 2 lapas: viscerālā lapa cieši saaugusi ar plaušu parenhīmu, bet parietālā lapa no iekšpuses klāj krūškurvja sienas. Pēc tā, kurai sienai parietālā lapa pieguļ, to iedala ribu pleirā (tā klāj ribas un iekšējos ribstarpu muskuļus), diafragmas pleirā (sedz diafragmas augšējo virsmu) un videnes pleirā (iestiepta starp krūšu kaula mugurējo un mugurkaula priekšējo virsmu). Plaušas iekšējā virsmā pie plaušas saknes viscerālā lapa pāriet parietālajā lapā. Starp abām lapām apkārt katrai plaušai izveidojas šaurs, hermētiski noslēgts pleiras dobums, kurā ir serozs šķidrums. Tas samazina berzi un atvieglina elpošanas kustības. Normāli šķidruma ir maz. Tā daudzums palielinās pleiras iekaisuma (pleirīta) gadījumā. Pleiras dobumā gaisa nav, tāpēc, krūškurvim ieelpā izplešoties, pleiras dobumā rodas negatīvs spiediens, plaušas audi pasīvi tiek izplesti un tajos pa elpošanas ceļiem tiek iesūkts atmosfēras gaiss. Ja krūškurvja siena ievainota, pleiras dobumā var iekļūt gaiss. Tad negatīvais spiediens zūd un gaiss, saspiežot plaušas no ārpuses, pārtrauc elpošanu (pleiras pneimotorakss). Lai novērstu gaisa iekļūšanu dobumā, ievainojuma atvere krūškurvja sienā nekavējoties jāaizspiež. Att.
