PLAUŠU ABSCESS
strutains plaušu audu sabrukums, kas norobežots no apkārtējiem audiem ar saistaudu kapsulu un veido vienu vai vairākus dobumus. Plaušu abscesa rašanos nosaka vairāki pamatfaktori: akūts infekcijas perēklis plaušu audos, kas var rasties, ja elpošanas ceļos iekļūst strutas radošie mikroorganismi (stafilokoki, streptokoki, pneimokoki u.c); plaušu karsonis, kas rada plaušu audu nekrozi, vēlāk izveidojas dobums; bronhu nosprostojums, ko var radīt svešķermeņi, sabrūkoši plaušu ļaundabīgi audzēji, krūškurvja ievainojumi u.tml.; asinsrites traucējumi, kas izraisa plaušu audu nekrozi, piem., plaušu infarkts. Parasti ar plaušu abscesu slimo cilvēki pusmūža gados un vecumā; biežāk - vīrieši.
Plaušu abscesa klīnisko gaitu iedala 2 stadijās. Visbiežāk plaušu abscess sākas pēkšņi ar strauju t° paaugstināšanos, drebuļiem, svīšanu, rodas sāpes krūtīs, nereti sauss klepus, asinīs palielinās leikocītu daudzums. Otrajā stadijā, kad plaušu abscess vairs nav izolēts, bet strutas izlaužas uz bronhu, klepus pastiprinās, izdalās ļoti daudz strutainu krēpu, t° parasti pazeminās, un plaušu abscess pēc kāda laika vai nu likvidējas, vai - biežāk - kļūst hronisks. Strutas var izlauzties ne tikai uz bronhu, bet arī pleiras dobumā; tādā gadījumā slimības komplikācija ir empiēma.
Ārstēšana. Akūtajā stadijā lieto antibiotikas, galvenokārt ievadot tās tieši plaušu abscesa dobumā; vispārspēcinoši līdzekļi, pilnvērtīgs, olbaltumvielām bagāts uzturs. Ļoti svarīgi ir panākt krēpu un strutu maksimālu atdalīšanos; šai nolūkā izmanto speciālus ārstnieciskās vingrošanas paņēmienus. Ja plaušu abscess ir hronisks, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana (attiecīgās plaušu daļas rezekcija). Profilakse. Pareiza plaušu karsoņa ārstēšana.
