PLASTISKĀ ĶIRURĢIJA
ķirurģijas nozare, kuras uzdevums ir operācijas ceļā atjaunot vai uzlabot kāda orgāna funkcijas vai pārveidotas un izkropļotas organisma virsmas formu. Šajā nolūkā var izmantot paša slimnieka audus (autoplastika), audus vai orgānus, ko ņem no cita cilvēka (homoplastika) vai no dzīvnieka (heteroplastika), kā arī sintētisku materiālu (aloplastika). Pēc tehnikas visas plastiskās operācijas iedala 2 grupās: brīvā audu pārstādīšana un audu pārstādīšana ar lēveri uz barojošas kājiņas. Pēc pārstādāmo audu veida izšķir ādas, muskuļu, kaulu utt. plastiku. Asinsvadu plastiku sauc par protezēšanu, bet atsevišķu orgānu vai audu plastiku - par pārstādīšanu, aizstāšanu vai transplantāciju.
Plastisko ķirurģiju plaši izmanto dažādu piedzimtu sejas defektu (piem., augšlūpas šķeltnes), traumu (piem., barības vada apdeguma) un slimību izraisītu defektu (piem., pseidoartrozes, ankilozes, fistulas) novēršanai. To lieto arī kosmētiskās operācijās deguna, lūpu, auss gliemežnīcas formas pārveidošanai, sejas un kakla ādas grumbu novēršanai, krūts dziedzeru formas atjaunošanai u.tml. Autoplastiku parasti izmanto ādas bojājumu gadījumā. Pēc pārstādāmo ādas gabaliņu lieluma un biezuma izšķir dažādas brīvās ādas plastikas metodes. Ādas gabaliņus iegūst ar speciālu instrumentu - dermatomu, kas dod iespēju iegūt ādas gabaliņu nepieciešamajā biezumā un lielumā. Plaši izmanto pārstādīšanu uz barojošas kājiņas pēc V. Filatova metodes. Autoplastiku lieto zemādas tauku kārtas pārstādīšanā (galvenokārt sejas defektu likvidēšanai), kaulu plastikā (kaulu defektu novēršanai, mugurkaula kustību ierobežošanai tuberkolozes gadījumā), asinsvadu ķirurģijā (artēriju aizstāšanai ar vēnu), ortopēdijā, muskuļu pārstādīšanā (lai uzlabotos locekļu kustības).
Homoplastiku klīniskajā praksē izdara daudz retāk (piem., ādas pārstādīšana apdeguma gadījumā, dažu orgānu pārstādīšana), jo pret pārstādītajiem audiem organismā veidojas antivielas, kas pēc zināma laika iznīcina transplantēto orgānu. Homoplastikā izmanto galvenokārt pēkšņā nāvē (piem., traumas vai neinfekciozas sirds un asinsvadu slimības dēļ) miruša cilvēka konservētus audus. Heteroplastiskas operācijas izdara vienīgi sirds ķirurģijā vārstuļu protezēšanai. Aloplastiku ķirurģijā izmanto samērā reti, jo sintētiskie materiāli organismā ir svešķermeņi, ap kuriem veidojas saistaudi; to lieto asinsvadu un locītavu aizstāšanai, diafragmas, vēdera sienas plastikai.
