Tā kā informāciju par zobu balināšanu var atrast bez īpašām pūlēm un to iespējams pastāvīgi veikt mājās, ir ļoti svarīgi apzināties zobu balināšanas negatīvās sekas, kas var rasties, ja netiek ievēroti norādījumi.

Par zobu balināšanu konsultējāmies ar asocieto profesori Andu Brinkmani.

Kas ietekmē mūsu zobu krāsu?

Zobu krāsu ietekmē dažādi faktori. Galvenā loma ir iedzimtībai, vecumam (ar laiku zobu virsma nodilst un kļūst plānāka, savukārt zobu pamatmasa kļūst biezāka un dzeltenāka), uztura un dzērienu pigmentiem (kafija, tēja, sarkanvīns, kokakola) un kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšana, tabakas košļāšana.

Zobu krāsas maiņu papildus ietekmē arī vispārējās saslimšanas un to terapija (piem., ļaundabīgo audzēju apstarošana un ķīmijterapija), antibiotikas u. c. medikamenti (tetraciklīns, prethistamīna līdzekļi, antidepresanti, dzelzi saturoši preparāti), kā arī slikta vai nepietiekama mutes dobuma higiēna un nedzīvi zobi (pēc zobu traumām).

Vai ikviens var balināt zobus?

Zobus balināt var, bet vispirms ir jākonsultējas ar zobārstu. Ikvienam var būt vēlme balināt zobus, bet dažreiz reālās iespējas ir citādas. Tev var būt neredzamas zobu plaisas, kariess, nekvalitatīvas plombas, kas var negatīvi ietekmēt zobu balināšanas procesa rezultātu vai pat radīt komplikācijas. Pirms tiek lietotas balinošās vielas, zobārsts veiks pienācīgu klīnisku izmeklēšanu, pārliecinoties, ka nav riska faktoru vai jebkādu mutes dobuma pataloģijas draudu.

Kādas ir jūsu domas par zobu balināšanu mājas apstākļos?

Arī balinot zobus mājas apstākļos, speciālists vispirms sniedz sīku instrukciju un pārliecinās, ka pacients to ir pilnībā sapratis. Taču šajā situācijā zobārsts nevar garantēt rezultātu, jo balinošo līdzekli uz zobiem var gadīties noturēt par ilgu vai par maz, un ir lielāks risks, ka zobi kļūs jutīgi. Turklāt, balinot zobus mājās, balinošos līdzekļus ir nepieciešams lietot ilgāk.

Ja balinošo vielu kapēs (caurspīdīga antialerģiska materiāla izstrādājums, ko ievieto mutē, lai balināšanas gels nenonāktu uz smaganām vai citā mutes dobuma daļā, kas var izraisīt smaganu kairinājumu) ieklāj par daudz vai patur ilgāk, nekā norādīts lietošanas instrukcijā, ir iespējams apdedzināt smaganas. Nejauši norijot balinošo vielu, var rasties problēmas ar kuņģi.

Kāpēc nedrīkst balināt zobus līdz 18 gadu vecumam?

Jāatceras, ka balinot zobus, uz tiem iedarbojas spēcīgas ķīmiskas vielas, kas iziet cauri zobu virsmai un balina zobu pamatmasu. Tādēļ, lai novērsu šo ķīmisko savienojumu nelabvēlīgo ietekmi uz vēl nenobriedušu organismu, nav ieteicams zobu balināšanu veikt līdz 18 gadu vecumam.

Kāpēc? Pastāvīgo zobu šķilšanās sākas sešu gadu vecumā un beidzas vidēji 12 gados. Pēc zoba šķilšanās mutes dobuma vides ietekmē turpinās zoba ārējā apvalka (emaljas) fizikāli-ķīmiskas pārmaiņas – emaljas nobriešana. Ķīmiski emaljas ārējā slānī tiek iekļauti dažādi minerāli (fluors, cinks). Šīs fizikāli - ķīmiskās pārmaiņas novērojamas no 330µm līdz 1mm emaljas dziļumā. Ir pētījumi, kas apraksta, ka līdz zoba emalja sasniedz savu maksimālo cietības pakāpi vajadzīgi 10 gadi [Palti DG. 2008, Cardoso CAB 2009]. Tad ar elementārām zināšanām matemātikā, balstoties uz pētījumu rezultātiem, varam rēķināt, ka 12 gadi (visi zobi šķīlušies) +10 gadi (mineralizācija) un tikai tad ir saprātīgs vecums zobu balināšanai.

Jāņem vērā, ka lielākā pētījumu daļa, kas apraksta zobu balināšanas radītos efektus, veikta pieaugušiem pacientiem. Jauniešu vidū plašāk zinātniski pētīta ir literatūra par dažādu iedzimtu emaljas defektu (medikamentu izraisīta zobu pārkrāsošānās, fluoroze) balināšanas iespējām. Tīri kosmētiska veselu zobu profesionāla balināšana zinātniski ir pētīta maz.

Kas būtu jāzina pirms zobu balināšanas?

Vispirms, Taviem zobiem un smaganām ir jābūt veseliem. Nedrīkst būt aplikums un zobakmens, tādēļ ir jāveic profesionālā mutes dobuma higiēnas procedūra – ārējā pigmenta noņemšana, atsedzot zobu dabīgo krāsu.

Ja ir plombas, venīri (porcelāna plates, kuras aizvieto zobu ārējo kārtu), kroņi (bojāto zobu atjaunošanas veids, kad pacienta dabīgie zobi ir nopietni cietuši dažādu zobu defektu dēļ) vai tilti (zobu protēžu veids, ko izmanto gadījumos, ja pacientam trūkst viena vai divu blakus esošu zobu), ir jāņem vērā, ka tie balināšanai nepakļaujas. Pēc balināšanas tos ir iespējams nomainīt, pieskaņojot jauniegūtajai krāsai.

Kādos gadījumos zobus nevajadzētu balināt?

Ja ir bojāti zobi, vecas nekvalitatīvas plombas, dziļas plaisas zobu virsmā, slikta mutes dobuma higiēna, aplikums, zobakmens, smaganu saslimšanas, paaugstināta zobu jutība, zobu nodilums, zobu virsmas nodilšana vai nopietnas vispārējās saslimšanas.