Zināt savu asinsgrupu nozīmē rūpēties par sevi un citiem

Vērtējot pētījuma rezultātus, ģimenes ārste Zane Zitmane atzīst, ka savas asinsgrupas pārzināšana ir priekšnosacījums tam, lai varētu atsaukties Valsts asinsdonoru centra aicinājumiem ziedot asinis noteiktu asinsgrupu iztrūkuma gadījumos, tādējādi palīdzot cilvēkiem, kuriem tās steidzami nepieciešamas. Savukārt ģimenes locekļu asinsgrupas būtu vērtīgi zināt, lai varētu ātri reaģēt un tuvinieku lokā sagādāt attiecīgās asinsgrupas donoru. Eksperte kā atsevišķu grupu izceļ grūtnieces, jo viņām sava asinsgrupa jāzina, lai savlaicīgi varētu atklāt iespējamo nesaderību ar mazuļa asinīm, veiksmīgāk kontrolēt grūtniecības procesu un novērst veselības riskus gan sev, gan mazulim.

Zinošākie un aktīvākie asins donori – vecākā paaudze

Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka vislabāk savu asins grupu zina vecāka gadagājuma cilvēki. Piemēram, vecuma grupās no 55 līdz 63 un no 64 līdz 75 gadiem 91% aptaujāto snieguši atbildi, ka zina savu asinsgrupu, kamēr vecuma kategorijā no 18 līdz 24 gadiem tikai 55% ir informēti par savu asinsgrupu. Tāpat jāizceļ, ka iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 63 un no 64 līdz 75 gadiem biežāk ziedo asinis nekā pārējo vecuma grupu pārstāvji. Ģimenes ārste minētos rezultātus skaidro ar to, ka pasēs un dzimšanas apliecībās, kas tika izdotas līdz 1990. gadam, tika iespiests zīmogs ar norādi par asinsgrupu un rēzus faktoru. Viņa atgādina, ka savu asinsgrupu un rēzus faktoru var uzzināt, veicot asins analīzes jebkurā laboratorijā, savukārt valsts apmaksā asins grupas un rēzus faktora noteikšanu pirms operācijas, asins pārliešanas un asins saslimšanu gadījumos.

Vai par asins donoru var kļūt jebkurš?

Komentējot faktu, ka 55% Latvijas iedzīvotāju ne reizi nav ziedojuši asinis, ģimenes ārste norāda, ka asins donoru veselībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem, jo pretējā gadījumā tas var kaitēt pašiem asins ziedotājiem. Eksperte skaidro, ka par asins donoru var kļūt cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kuru ķermeņa svars ir virs 50 kilogramiem. Pirms asins nodošanas sieviešu hemoglobīna līmenim jābūt virs 125 g/l, bet vīriešiem virs 135 g/l. Jāņem vērā, ka asinis var ziedot cilvēki, kuriem nav diagnosticētas medikamentozas vai cita veida alerģiskas reakcijas un kuriem pēdējā pusgada laikā nav bijušas operācijas, fibrogastroskopija, tetovēšana, pīrsings, adatu terapija, ausu caurduršana vai ērces piesūkšanās. Tāpat ārste atklāj, ka asins ziedošana jāatliek cilvēkiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā ir apmeklējuši endēmiskas valstis jeb vietas, kurām raksturīga pastāvīga noteiktas saslimšanas iespējamība (piemēram, atsevišķas Āfrikas valstis, Ķīnu un citas).

Farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka pirms asins ziedošanas ieteicams labi izgulēties, dzert daudz šķidruma un uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Abas speciālistes norāda, ka diennakti pirms asins nodošanas jāatturas no alkohola un treknu ēdienu patērēšanas. Esošajiem donoriem ārste atgādina par asins nodošanas biežumu – sievietēm gada laikā ieteicams ziedot asinis ne biežāk kā četras reizes ar deviņu nedēļu intervālu, savukārt vīriešiem ne vairāk kā sešas reizes.

Kāpēc ziedot asinis?

Ārste vērš uzmanību uz to, ka kļūšana par asins donoru un regulāra asins nodošana organismā stimulē asins sastāva atjaunošanos, mazina akūto un hronisko saslimšanu riskus, kā arī stiprina imunitāti un sniedz gandarījumu par iespēju grūtā brīdī palīdzēt citiem. Farmaceite izceļ arī vairākas praktiskas priekšrocības, piemēram, asins donoriem pienākas valsts apmaksāta brīvdiena, kā arī asins ziedošanas punktos ir iespēja uzzināt pulsu, asinsspiedienu un hemoglobīna līmeni. Abas ekspertes ir vienisprātis, ka kļūšana par asins donoru ir atbildīga un nesavtīga rīcība, jo var glābt nelaimē nonākušo dzīvības, kā arī uzlabot gan savas, gan citu cilvēku dzīves kvalitāti.

Asins atjaunošanās pamatā atpūta un pilnvērtīgs uzturs

Farmaceite norāda, ka, lai stimulētu asins tilpuma un eritrocītu atjaunošanos, pēc asins nodošanas ieteicams pilnvērtīgi atpūsties un uzturā lietot B9 vitamīnu saturošus pārtikas produktus, kā, piemēram, sparģeļus, zaļos salātus un apelsīnu sulu. Speciāliste uzsver arī riboflavīna jeb B2 vitamīna nozīmi sarkano asinsķermenīšu veidošanās procesā, ko iespējams uzņemt ar piena produktiem, kā arī vitamīnu B6, kas pārtikā sastopams kartupeļos un banānos. Papildus pilnvērtīgam uzturam un atpūtai, farmaceite iesaka lietot arī kādu no aptiekās pieejamajiem B grupas vitamīnu kompleksiem.

Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.