Lielākā daļa – 74 % iedzīvotāju, kuri izslimojuši Covid-19, norādījuši uz dažādām veselības problēmām, liecina "Mana Aptieka & Apotheka" jaunākais Veselības indeksa pētījums. Katrs otrais iedzīvotājs jeb 50 % iedzīvotāju, kuri izslimojuši Covid-19, izjutuši pastiprinātu nogurumu, 28 % iedzīvotāju bijis ilgstošs klepus, katram ceturtajam – galvassāpes un reiboņi (24 %), kā arī aizdusa pat pēc minimālas fiziskās slodzes (23 %), bet katram piektajam – miega traucējumi (20 %).

Nedaudz retāk iedzīvotāji minējuši, ka pēc Covid-19 vīrusa izslimošanas ir novērojuši koncentrēšanās spēju pasliktināšanos (17 %), emocionālu nestabilitāti (14 %) un sirdsdarbības traucējumus (14 %). Norādīto veselības problēmu vidū ir arī roku un kāju tirpšana (10 %) un pastiprināta matu izkrišana (10 %). Saskaņā ar pētījuma rezultātiem uz dažādām veselības problēmām pēc Covid-19 izslimošanas biežāk norādījušas sievietes (81 %) nekā vīrieši (67 %).

Likumsakarīgi, ka veselības problēmas biežāk bijušas tiem cilvēkiem, kuri ikdienā veic pārāk maz fizisko aktivitāšu, proti, 64 % iedzīvotāju, kuri norādījuši uz kādu vai vairākām veselības problēmām pēc Covid-19 pārslimošanas, paši atzinuši, ka ikdienā veic pārāk maz fizisko aktivitāšu.

“Šie pētījuma dati apliecina to, cik vitāli svarīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes veselības un imunitātes stiprināšanai. Jo veselīgāks būs dzīvesveids, jo lielāka varbūtība samazināt nelabvēlīgos simptomus, kas varētu parādīties pēc vīrusa izslimošanas. Ikdienā rūpēties par savu veselību nozīmē – savlaicīgi konsultēties ar ārstu, saslimšanas gadījumā lietot visus ārsta vai farmaceita ieteiktos medikamentus, veikt profilaktiskas apskates un papildus iepriekš minētājam regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, atteikties no smēķēšanas, rūpēties par to, lai ir sabalansēts uzturs un organismā netrūkst nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu, kā arī veltīt pietiekamu laiku atpūtai un miegam, censties samazināt negatīvā stresa ietekmi. Domājot par veselības atgūšanu pēc Covid-19 izslimošanas, noteikti būtu jāpievērš uzmanība tam, kādas rezerves organismā ir izsīkušas. Būtu ieteicams uztaisīt asins analīzi, lai noteiktu vismaz B12 vitamīna, D vitamīna, folskābes līmeni, kā arī dzelzs līmeni un rezerves, un tad piemeklētu pareizākās devas un ārstēšanas pieeju. Pēc Covid 19 pārslimošanas noteikti ieteicams lietot D vitamīnu, C vitamīnu, kursa veidā arī zivju eļļu ar augstāku omega taukskābju saturu, kas labvēlīgi ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu. Ja novērojami atmiņas traucējumi, kursa veidā var lietot produktus, kas satur ginkgo biloba ekstraktu, aminoskābes, B grupas vitamīnus un uzlabo asinsriti smadzenēs, veicina koncentrēšanās spējas. Tomēr katrs gadījums ir individuāls, tāpēc pirms izvēlieties vitamīnus un minerālvielas, būtu jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu aptiekā,” norāda “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptieka” vadītāja Agnese Ritene.

Aizdusa pat pēc minimālas fiziskās slodzes, sirdsdarbības un miega traucējumi visbiežāk gados vecākiem cilvēkiem

Pēc izslimošanas ar Covid-19 par aizdusu pat pēc minimālas fiziskās slodzes sūdzējies teju katrs ceturtais iedzīvotājs un ikvienā vecuma grupā, bet visbiežāk uz šo veselības problēmu norādījuši gados vecāki respondenti – virs 64 gadiem (37 %). Lai gan kopumā par sirdsdarbības traucējumiem sūdzējušies mazāk iedzīvotāju – 14 %, visvairāk uz to norādījuši arī iedzīvotāji vecuma grupā virs 64 gadiem (29 %). Šo negatīvo simptomu īpatsvars gados vecāku cilvēku vidū ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka ar gadiem veselība pasliktinās – parādās dažādas saslimšanas, kas var ietekmēt gan slimības gaitu, gan arī smagāku seku esamību. Arī par miega traucējumiem visbiežāk sūdzējušies gados vecāki cilvēki – vecumā no 55 līdz 63 gadiem (30 %) un vecumā no 64 līdz 75 gadiem (31 %).

Veselības problēmas arī gados jaunākiem cilvēkiem

Lai gan veselības problēmas biežāk novērojuši iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem, atsevišķi simptomi salīdzinoši bieži novēroti arī gados jaunāku iedzīvotāju vidū. Pastiprinātu nogurumu pēc Covid-19 izslimošanas visbiežāk jutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (66 %), tomēr salīdzinoši bieži uz šo problēmu norādījuši arī iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (41%). Lai gan galvassāpes un reiboņi visbiežāk pēc vīrusa izslimošanas bijuši iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem (29 %), ar šīm veselības problēmām saskāries arī katrs ceturtais (24 %) iedzīvotājs vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem koncentrēšanās spēju pasliktināšanās visbiežāk novērota tieši aktīvā darbspējas vecumā, proti, vecumā no 35 līdz 44 gadiem (23%).

Pastiprināta matu izkrišana un emocionālā nestabilitāte – biežāk novērota sievietēm

Saskaņā ar Veselības indeksa pētījuma datiem pastiprināta matu izkrišana visbiežāk novērota iedzīvotājiem vecuma grupā 25-44 gadi (13 %), kā arī pēc 64 gadiem (10 %). Turklāt ar pastiprinātu matu izkrišanas problēmu sievietes saskārušās piecas reizes biežāk nekā vīrieši. Par 8% biežāk nekā vīrieši sievietes pēc Covid-19 izslimošanas novērojušas arī emocionālu nestabilitāti, kad sievietes jutušas, ka ir ātrāk un vieglāku aizkaitināmas, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka sievietes ir salīdzinoši emocionālākas par vīriešiem.

Par pētījumu

Veselības indekss ir daudzveidīgs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.