Foto: LETA

Jau ilgus gadus mēs cīnamies ar smēķēšanas ļaunumu. Tabakas smēķēšana ir galvenais riska faktors vēzim un infarktam, aizsērējušām artērijām un tamdēļ nogrieztām kājām. Tabakas smēķētājiem nav izredžu izvairīties no hroniskas elpošanas un sirdsdarbības mazspējas.

Otrreizējie un trešreizējie tabakas dūmi

Nelaime tāda, ka smēķētājs apdraud ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību. Tad, kad blakusstāvētājs ievelk piesmēķētu gaisu, tā būtībā ir tāda pati smēkēšana. Otrreizējie tabakas dūmi ir gandrīz tikpat kaitīgi kā tiešie. Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks– cenšas nogalēt citus kopā ar sevi. Vissliktāk, ja pieaugušais smēķē bērna klātbūtnē– viņš šādi nolemj bērnu (bieži vien– savējo bērnu) slimībām vai pāragrai nāvei. Tie, kas smēķē grūtnieces klātbūtnē pakļauj vēl nedzimušo bērnu riskam– nedzimušais bērns ļoti cieš no smēķēšanas indēm, smēķētājām 100 reiz biežāk grūtniecība beidzas ar bērna nāvi. Patiesībā mums Latvijā ir nopietni panākumi cīņā ar otrreizējiem dūmiem– pie mums nevar smēķēt kafejnīcās, restorānos, kultūras un sporta iestādēs, sabiedriskās vietās. Desmit gadu laikā Latvijā daudzkārt samazinājies otrreizējo dūmu izraisītais risks.

Kur tad trešējie dūmi?

Smēķēšana ir bīstama ne tikai ar nikotīnu, bet arī ar darvas un pelnu daļiņām, kas izgulsnējas uz alveolu iekšējās sienas plaušās, izklājot tās un neļaujot skābeklim uzsūkties asinīs. Hroniska smēķētāja plaušas nespēj uzsūkt pietiekami daudz skābekļa, tādēļ vecumdienās viņam izteikts skābekļa bads smadzenēs un citos vārgākos orgānos. Tieši tāda pati plāna, gandrīz nemanāma darvas un pelnu kārtiņa smēķētājam noklājas istabā uz grīdas, aizkariem, žalūzijām, mašīnā uz sēdekļiem, apšuvuma. Bērni, spēlēdamies uz grīdas, uzjunda šo kārtiņu un ieelpo šajā brīdī jau trešējos dūmus.

Protams, atsauksies tabakas tirgotāji, – nevajag rāpot pa grīdu. Un vispār, šajos darvas putekļos kancerogēno vielu ir taču mazāk nekā pirmreizējos vai otrreizējos dūmos. Kaislīgu smēķētāju istabās šo trešējo dūmu ir gana daudz, un pētījumos pierādas, ka dažā mājā ar tiem piesūkusies bērna gultas veļa tādā apjomā, kas atbilst darvas daudzumam, ja bērns naktī izsmēķētu vairākas cigaretes.

Dīvaini, bet labākais rādītājs trešējiem dūmiem ir tirgus. Autotirgotāji zin, ka lietota automašīna, ar kuru braucis smēķētājs, pārdodama par 10–15% lētāk, jo pircējs inkstinktīvi smēķētāja lietotu automašīnu nepērk. Līdzīgi ir ar nekustamo īpašumu– pat svaigi izremontēts smēķētāju dzīvoklis ir grūtāk pārdodams nekā nesmēķētāju, bet neremontēta smēķētāja dzīvokļa cena var būt par 15–20% lētāka par analogu dzīvokli, kurā neviens nav smēķējis. Daudzās pasaules valstīs, kur joprojām viesnīcās ir divēji– smēķētāju un nesmēķētāju numuriņi, smēķētāju numuriņus grūti izdot viesiem, tādēļ smēķēšana viesnīcās kļūst par maksas pakalpojumu,– tepat kaimiņos Igaunijā– 100 eiro. Galvenokārt tādēļ, ka piesmēķētais numuriņš parasti prasa ne tikai gultas veļas nomaiņu, bet arī aizkaru un paklāja maiņu.

Ir vērts paraudzīties uz smēķēšanu kā ekonomisku problēmu

Tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk kā summa, ko valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Liela daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti. Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro. Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda "aizplūst" no Latvijas. Eiropas savienības Baltā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka.

No mediķa viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients. Mēs gadā Latvijā nogriežam 1000 kājas, kam smēķēšana aiztrobozējusi artērijas. Bet vismaz 20 – 30 smēķētāji katru dienu kļūst par pāragriem pataloganatoma klientiem – viņi vienkārši nomirst 7 –10 gadus priekšlaikus. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nuda. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu.

Un galu galā smēķētāji nodedzina mūsu valsti. 1/3 visu ugunsgrēku (vairāk nekā 300 mājas, meži, lauksaimniecības un ražošanas ēkas) izraisa smēķēšana, bet dadzos gadījumos vienkārši smēķēšanu kā ugunsgrēka ieganstu nevar pierādīt.

1/2 no dzīvi sadegušajiem (80 – 90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai aizmiguši ar degošu cigareti. Pērn smēķēšanas izraisītos ugunsgrēkos sadeguši divi mazi bērni.

Cigarešu tirgotājs ir slepkava.