PERIKARDĪTS
perikarda (sirds somiņas) iekaisums. Perikardīta cēloņi ir dažādi. Liela nozīme perikardīta izcelsmē ir mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem, pneimokokiem, tuberkolozes mikobaktērijām u.c), kā arī dažiem vīrusiem. Šo mikroorganismu izraisīto slimību (piem., angīnas, rozes, sepses, plaušu karsoņa, tuberkolozes) gadījumā perikardīts var rasties, ja slimības ierosinātāji iekļūst perikardā pa asinsvadiem un limfvadiem vai arī process pāriet uz perikardu no blakus esošajiem orgāniem (plaušām). Perikardītu nereti var radīt infekcijas procesā izveidojusies alerģija. Perikardīta cēlonis var būt arī miokarda infarkts, organisma autointoksikācija nieru slimību gadījumā, ļaundabīgi audzēji, traumas.
Perikardīts var norisēt kopā ar miokardītu un endokardītu, kas nereti vērojams reimatisma slimniekiem (reimokardīts). Perikardīta gaita var būt akūta un hroniska (biežāk tuberkolozes gadījumā). Izšķir sauso perikardītu, kad perikarda dobumā eksudāta nav, un eksudatīvo perikardītu, kad perikarda dobumā sakrājas eksudāts. Ja perikardītu izraisa reimatisms vai tuberkoloze, nereti rodas arī citu serozo apvalku (pleiras, vēderplēves) iekaisums - poliserozīts. Dažos gadījumos iekaisuma rezultātā izveidojas saaugumi starp ārējo un iekšējo perikarda lapu - rodas saaugumu perikardīts.
Sausā perikardīta simptomi ir sāpes sirds apvidū, neliela aizdusa, perikarda berzes troksnis, ko uztver ārsts, izklausot slimnieku. Eksudatīvā perikardīta gadījumā parasti vērojama ķermeņa t° paaugstināšanās, sāpes sirds apvidū un ātri pieaugoša aizdusa, eksudātam traucējot sirdsdarbību. Perikardīts parasti beidzas ar izveseļošanos.
Ārstēšana. Gultas režīms, pamatslimības ārstēšana, pretiekaisuma līdzekļi u.c. medikamenti. Ja eksudāta ir daudz, izdara perikarda punkciju un eksudātu atsūc Ja eksudāts ir strutains vai rodas saaugumu perikardīts, nepieciešama operācija. Profilakse. Norūdīšanās; laikus jāārstē slimības, kas var radīt perikardītu.
