Peldēšana ziemā: organisma stiprināšanai un labsajūtai
Auksts ūdens ir viens no efektīvākajiem veidiem organisma stiprināšanai ziemas sezonā. Kā uzsākt peldēties ziemā, iesaka pirmais latvietis, kurš aizpeldējis no Kolkas raga līdz Roņu salai, pasaules čempions ziemas peldēšanā un biedrības "Aquatica Jūrmala" valdes priekšsēdētājs Gustavs Zālītis.
"Peldēšana ziemā uzlabo asinsriti un vielmaiņu, mazina sāpes locītavās, mugurā, mazina depresiju, astmu un bezmiegu. Peldes palīdz pārvarēt stresu ikdienas situācijās un paaugstina noturību pret aukstumu, uzlabo imunitāti. Pelde ziemā ir lielisks papildinājums citām ikdienas fiziskajām aktivitātēm, bet ne to aizstājējs. Līdz lēmumam peldēt ziemā ir jānonāk katram individuāli, nevajadzētu ietekmēties no apkārtējiem, iedvesmojošiem video, derībām vai vēlmes atšķirties no draugiem. Nevajag censties kādam kaut ko pierādīt, – peldam sev un savam priekam! Pirms lēkt āliņģī vai mesties jūras viļņos ziemas vidū, būtu jāpievērš uzmanība veselības stāvoklim, jo īpaši sirds un asinsvadu veselības stāvoklim. Internetā atrodamie padomi un informācija ne vienmēr ir patiesa, tāpēc vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu" uzsver peldētājs.
Ar ko sākt?
• Norūdīties vajag saprātīgi. Vispirms konsultēties ar ģimenes ārstu. Līdz peldēšanai ziemā vajadzētu nonākt pakāpeniski, sākot ar kontrastdušu un regulāru peldēšanos vasarā. Pēc tam var pāriet uz peldēšanu rudenī, ja tā dod gandarījumu un labsajūtu un neatstāj nelabvēlīgas sekas uz vispārējo veselības stāvokli, – arī ziemā.
• Gatavojoties peldēšanai ziemā, pakāpeniski norūdoties, ieteicams uzlabot arī peldēšanas prasmes. To vislabāk darīt peldbaseinā, jo arī regulāra peldbaseina apmeklēšana palīdzēs norūdīties un sadraudzēties ar ūdens vidi, kas ir krasi atšķirīga no ikdienā ierastās.
• Ja iespējams apmeklēt peldēšanas nodarbības peldēšanas tehnikas pilnveidei, jauniegūtās peldēšanas prasmes lieti noderēs. Prieks un labsajūta rodas kustībā, kustības aukstajā ūdenī noteikti nesīs vairāk labsajūtas nekā vienkārša sēdēšana aukstajā ūdenī.
Drošība un veselība pirmajā vietā!
• Ķermenis ūdenī zaudē siltumu 20–24 reizes ātrāk nekā gaisā. Peldēm nav jābūt ilgstošām, ūdenī labāk pavadīt īsāku laiku, bet regulāri, vismaz 3–4 reizes nedēļā – ar noteikumu, ja nepasliktinās pašsajūta. Peldēšanās ilgumu var pakāpeniski palielināt.
• Peldēšanas laikā ieteicams lietot peldcepuri, tā palīdzēs saglabāt siltumu un mazinās apsaldēšanās iespēju, pasargās no liekas galvas saldēšanas, vidusauss iekaisuma. Pēc peldes ir ieteicams noslaucīties un silti saģērbties.
• Ja pēc peldes ir novērojama veselības stāvokļa pasliktināšanās, jāsamazina peldes ilgums, nav jācenšas pārspēt iedomātus ilguma rekordus. Saaukstēšanās vai imunitātes pazemināšanās pēc peldes nav normāla parādība, bet trauksmes signāls.
• Pirms došanās ūdenī obligāti jāatceras par drošību – jānovērtē peldvietas piemērotība peldēšanai, iespēja iekāpt un izkāpt no ūdenstilpes, peldēt tādā dziļumā, kur var nostāties uz kājām, iet ūdenī lēni un pakāpeniski, nepeldēties tumsā vai vienatnē.
• Ieteicams ziemā nepeldēties vienatnē, bet kopā ar pieredzējušiem peldētājiem.
