PĒCDZEMDĪBU PERIODS
sākas pēc placentas izdalīšanās un ilgst 6-8 nedēļas. Šai laikā sievietes (nedēļnieces) organismā likvidējas grūtniecības un dzemdību radītās pārmaiņas dzimumorgānos un pārējos orgānos (izņemot krūts dziedzerus). Dzemdes muskulatūrai saraujoties, tā pakāpeniski samazinās (pēc dzemdībām dzemdes masa ir apmēram 1000 g, 1. nedēļas beigās - 500 g, bet pēcdzemdību perioda beigās - 50 g). Samazinās arī olnīcas un olvadi. Dzemdes kakla kanāls slēdzas pēcdzemdību perioda 2.-3. nedēļā. Dzemdes saraušanās var radīt lēkmjveida sāpes vēdera lejasdaļā; tās pastiprinās bērna zīdīšanas laikā. Dzemdes gļotādai sadzīstot un atjaunojoties, samazinās arī izdalījumi no dzemdes. Pirmajās 2-3 pēcdzemdību perioda dienās tie ir asiņaini, 3.-4. dienā - tumši sarkani, ar brūnu nokrāsu, pēc tam dzeltenīgi un pēc 10. dienas - bālgani (serozi). Izdalījumi pilnīgi izbeidzas pēcdzemdību perioda 3. nedēļā.
Apmēram 50% sieviešu bērna zīdīšanas laikā menstruācijas neatjaunojas, tomēr ovulācija var notikt un iestāties grūtniecība. Krūts dziedzeru pastiprināta attīstīšanās sākas jau grūtniecības periodā. Pirmajās pēcdzemdību perioda dienās izdalās jaunpiens - biezs, dzeltenīgs šķidrums. Piena sekrēcija sākas 3.-4. dienā. Līdz ar piena veidošanos un izdalīšanos krūts dziedzeros izstrādājas hormons mammīns, kas veicina dzemdes muskulatūras saraušanos (skatīt arī laktācija). Nedēļnieces vispārējais stāvoklis parasti nav traucēts. Ķermeņa t° normāla. Elpošanas biežums pēc dzemdībām ir 14-16 reizes minūtē, bet tā ir dziļāka nekā parasti, jo diafragma atrodas zemāk. Asinsspiediens pēcdzemdību perioda pirmajās 2-3 dienās var būt nedaudz pazemināts. Pulss nemainās. Vielmaiņa pirmajās pēcdzemdību perioda dienās ir pastiprināta. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība normalizējas: pastiprinātas pigmentācijas plankumi (sejā, uz vēdera, krūtīm) izzūd, vairogdziedzeris samazinās utt. Kuņģa un zarnu darbība pēcdzemdību perioda pirmajās dienās parasti ir pavājināta, tāpēc ir traucēta vēdera izeja. Var būt arī urinēšanas traucējumi (nespēja patstāvīgi nolaist urīnu, bieži sāpīga urinēšana utt.). Šīs parādības parasti izzūd nedēļas laikā pašas no sevis.
Dažreiz pēcdzemdību periodā ir smagāki traucējumi (skatīt pēcdzemdību slimības). Ļoti svarīga pēcdzemdību periodā ir dzimumorgānu higiēna. Dzimumorgāni jāapmazgā divreiz dienā ar siltu, dezinficējošu šķīdumu. Higiēniskie spilventiņi jāmaina 2-3 reizes dienā, bet gultas veļa - vismaz reizi 3-4 dienās. Reizi dienā jāmazgājas dušā. Dzimumdzīvi drīkst uzsākt ne agrāk kā 8. nedēļas pēc dzemdībām. Rūpīgi jākopj krūts dziedzeri. Jau 1. dienā pēc dzemdībām jāvalkā krūšturis, kas jāmaina divreiz dienā (pēc mazgāšanas tas obligāti jāgludina). Reizi dienā krūts dziedzeri jāapmazgā ar 70% spirta šķīdumu. Pirms bērna barošanas krūts dziedzeri jāapmazgā ar vārītu ūdeni vai 2% borskābes šķīdumu. Barošanu beidzot, krūtsgali jāapmazgā ar furacilīna vai 0,05% gramicidīna šķīdumu (pēc ārsta ieteikuma var lietot arī citus dezinficējošus līdzekļus). Barošanas starplaikā (divreiz dienā pa 10- 15 minūtēm) jāguļ ar atsegtām krūtīm (gaisa peldes). Ja jaundzimušais visu pienu neizsūc, liekais piens jānoslauc. Krūts dziedzeru funkciju var pastiprināt, dzerot vairāk šķidruma (pienu, tēju), apstarojot krūts dziedzerus ar ultravioleto starojumu, kā arī (tikai pēc ārsta ieteikuma) lietojot hormonu preparātus.
Lai uzlabotos asinsrite, nostiprinātos vēdera preses un starpenes muskuļi, kā arī lai dzemde ātrāk sarautos, nedēļniecei jau pirmajās pēcdzemdību perioda dienās jāvingro vismaz 10-15 minūtes dienā pēc ārsta norādītās metodikas (vingrojumu kompleksa paraugu skatīt attēlā). Vingrošana normalizē arī kuņģa un zarnu darbību. Ja līdz 3. pēcdzemdību perioda dienai vēders nav izgājis, jāizdara klizma. Caurejas līdzekļus var lietot tikai tad, ja piena sekrēcija ir pastiprināta. Urinēšanas traucējumus var novērst, apmazgājoties ar siltu, vārītu ūdeni.
Pēcdzemdību periodā svarīgi ievērot noteiktu dienas režīmu. Jāuzturas svaigā gaisā; jāguļ vismaz 8 stundas diennaktī; vēlama arī atpūta dienā. Uzturam jābūt regulāram, pilnvērtigam, dažādam. Jālieto piens, biezpiens, siers, gaļa, zivis, dārzeņi, kā arī dažādi augļi. Diennaktī ar uzturu jāsaņem vismaz 17 000 kJ (~4000 kcal) enerģijas - jāuzņem apmēram 130 g olbaltumvielu, 130 g tauku un 500 g ogļhidrātu, kā arī noteikts daudzums minerālvielu, it īpaši kalcija (1800-2000 mg), fosfora (3600-4000 mg) un magnija (1000-1500 mg). Bērna zīdīšanas laikā mātei jāsaņem arī daudz vitamīnu (ar uzturu un preparātu veidā): A vitamīnu - līdz 2 mg, B1 vitamīnu - līdz 20 mg, С vitamīnu - līdz 300 mg, D vitamīnu - 500-1000 internac. vienā dienā. Kategoriski aizliegts smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. Medikamentus drīkst lietot tikai pēc ārsta ieteikuma. Ja pēcdzemdību periodā novērojami traucējumi (asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem, paaugstināta ķermeņa t°, sāpes krūts dziedzeros u.c), nekavējoties jākonsultējas ar ārstu. Sievietei jāpārbauda veselības stāvoklis nedēļu pēc izrakstīšanās no slimnīcas vai dzemdību nama.
