PATOGENĀS SĒNES
vienšūnas un daudzšūnu mikroorganismi, augu, dzīvnieku un cilvēku slimību - mikožu ierosinātāji. Pieder pie zemākajiem augiem jeb lapoņaugiem, kuru protoplastā nav hlorofila un kuri nespēj sintezēt organiskās vielas, bet iegūst tās no augu un dzīvnieku atliekām vai no organismiem, kuros parazitē.
Ķermenis sastāv no smalkiem pavedieniem - hifām, kas izveido micēliju; vairojas bezdzimuma ceļā daloties vai pumpurojoties, bet galvenokārt ar sporām - konīdijām. Patogenajām sēnēm raksturīga bioloģisko īpašību daudzveidība, patololoģiskā materiālā tām ir citāda uzbūve nekā mākslīgās barotnēs, tāpēc tās grūti sistematizēt un tām trūkst vienotas klasifikācijas.
Lielākā daļa patogeno sēņu pieder pie nepilnīgi pazīstamām sēnēm. Visvairāk izplatītās patogenās sēnes ir dermatomicētes - ādas sēnīšslimību ierosinātāji. Tie ir parazīti, kas mitinās ādas virsējos vai dziļākajos slāņos, matos un nagos; ārējā vidē nokļūst ar slimo audu atdalījumiem. Pie dermatomicētēm pieder trihofitoni - trihofītijas ierosinātāji, mikrosporumi - mikrosporijas ierosinātāji un ahorions - kraupja ierosinātājs. Citām patogenajām sēnēm (raugveida sēnēm, pelējumsēnēm) dzīves veids galvenokārt saprofītisks, t.i., tās eksistē apkārtējā vidē, augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām un tikai īpašos - cilvēka organismam nelabvēlīgos apstākļos kļūst parazītiskas. Ģints Candida sēnes, piem., bieži atrodamas uz veselas ādas, gļotādas, kā arī gremošanas traktā un veselam organismam nenodara nekādu ļaunumu. Kandidamikozi šīs sēnes ierosina vienīgi tad, ja organisms novājināts (hroniskas slimības, nepareizs uzturs, vitamīnu trūkums, ilgstoša antibiotiku lietošana).
