Ikviens dienā zaudē vidēji ap 50-200 matu, un tas ir dabisks process, ko cilvēki pat var nepamanīt. Brīdī, kad kuplā matu rota kļuvusi būtiski plānāka un izkritušos matus var pamanīt sev visapkārt – gan ķemmē, gan dušā, gan uz džempera – jāsāk aizdomāties par problēmas cēloni. Pastiprinātas matu izkrišanas cēlonis var būt gan vitamīnu trūkums, gan tieši otrādi – to pārdozēšana, tomēr tie nebūt nav vienīgie. Kas var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, kad problēmai jāpievērš īpaša uzmanība un kā rīkoties, lai mazinātu matu izkrišanu, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Katram matam ir savs noteiktais dzīves ilgums, bet vidēji tas ir no diviem līdz sešiem gadiem. Šajā periodā mats izdzīvo divas fāzes. Tā dēvētajā augšanas fāzē (anagēnā fāze) mata saknīte atrodas dziļākajā ādas slānī un stingri turas. Tam seko miera jeb telogēna fāze, kad mata dzīves misija ir galā, tas vairs neaug. Ja tādu atpūtas fāzē esošu matu parautu spēcīgāk, tas, visticamāk, izkristu, bet, ja neaiztiktu, pēc laika tāpat mats izkristu un divu trīs mēnešu laikā tā vietā sāktu augt jauns mata stiebrs. “Tā kā mati ir samērā jutīga struktūra, tie ātri reaģē arī uz dažādu vielu trūkumu organismā, hormonālu disbalansu, uz veselības problēmām. Ļoti bieži nespodri, lūstoši, plāni mati norāda uz iekšķīgām saslimšanām, regulāru stresu vai organisma pārslodzi. Reizēm mati mēdz izkrist arī ģenētisku iemeslu dēļ – to sauc par androgēno alopēciju. Tā ir problēma, ar kuru biežāk sastopas stiprā dzimuma pārstāvji, kad matu līnija lēnām atkāpjas – sākumā deniņu zonā, tad pakausī, bet vēlāk arī no galvas virsējās daļas,” izskaidro  sertificētā farmaceite. Androgēnās alopēcijas gadījumā ieteicams konsultēties ar matu ārstu jeb trihologu.

Salīdzinoši daudz biežāk tiek novērota matu izkrišana telogēnā fāzē un iemesli var būt visdažādākie.

• Sezonalitāte: Rudenī un pavasarī mati izkrīt pastiprināti! Zinātnieki to skaidro ar sezonas ietekmi uz hormonu veidošanās procesiem, kas notiek, mainoties dienas garumam un gaismas daudzumam. Tieši hormoni organismā atbild par matu augšanu;
• Ārējo apstākļu ietekme: Sausa, karsta gaisa ietekmē arī mati kļūst sausāki un lūzt, tāpēc parasti pēc karstas vasaras var pamanīt, ka mati zaudējuši mitrumu, kļuvuši nespodri. Līdzīgas sekas atstāj matu žāvēšana ar fēnu, nekvalitatīvu matu krāsu lietošana un balināšana. “Ja mats sabojāts minēto ārējo faktoru ietekmē, diemžēl šo situāciju vērst par labu vairs nevarēs. Labā ziņa ir tā, ka fizikālie faktori bojā tikai mata stiebru (nedzīvo daļu), toties mata saknes neietekmē. Pat ja mats tiek zaudēts, tā vietā drīz vien aug jauns,” norāda farmaceite;
• Hronisks stress: Tas novājina imūnsistēmu un tādējādi ietekmē arī mata augšanu un izkrišanu. Stress arī paaugstina androgēnu (vīrišķo hormonu) līmeni organismā, kas savukārt vēl vairāk var pastiprināt matu izkrišanu;
• Slimības: Matu stāvoklis ir arī kopējās veselības rādītājs un atspulgs. Ja ilgāku laiku novēro matu izkrišanu, jādodas pie ģimenes ārsta, ginekologa vai endokrinologa, lai izslēgtu kādu no saslimšanām. Visbiežāk mati pastiprināti izkrīt vairogdziedzera slimību gadījumos. Tā kā vairogdziedzeris palīdz regulēt vielmaiņu, kontrolējot olbaltumvielu ražošanu un skābekļa izmantošanu audos, gan vairogdziedzera palēnināta darbība (hipotireoze), gan paātrināta darbība (hipertireoze) spēj ietekmēt matu folikulus. Arī jebkura hroniska slimība var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, bet vīrusu un baktēriju izraisītas infekcijas ietekmē, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, nestabilākie mati pāriet izkrišanas fāzē. Tas nenotiek uzreiz – līdz pat trīs mēnešiem mats vēl turas savā apvalciņā līdz beidzot izkrīt. Savukārt uz novājinātas imunitātes fona palielinās risks saslimt ar kādu no sēnīšu infekcijām – trihofītiju, mikrosporiju, kas arī kļūst par iemeslu zaudēt kuplo galvas rotu. Noteikti sava veselība jo īpaši jāuzmana diabēta pacientiem un smēķētājiem, jo arī asinsrites traucējumi mazajos kapilāros nenāk par labu matu veselībai un ar laiku pastiprina to izkrišanu.
• Nepilnvērtīgs uzturs, vitamīnu un minerālvielu trūkums: Lielākoties matu izkrišanu veicina dzelzs deficīts un tā izraisīta anēmija. Tomēr vitamīnus un minerālvielas vajadzētu lietot ar apdomu, jo arī pārmērīga vitamīnu lietošana var panākt pretēju efektu. Ja, piemēram, uzņemts pārāk daudz A vitamīna un selēna, tas var pat izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu.

Farmaceite aicina aizdomāties arī par citu vielu deficītu, ja tiek novērots, ka mati kļuvuši nespodri, plāni un pastiprināti izkrīt.

• Cinks. Pierādīts – ja organismā trūkst cinka, mati aug blāvi un nespēcīgi;
• Varš. Tas nepieciešams, lai veidotos pigments, kas matam piešķir krāsu. Ja būs vara deficīts, mata stiebrā būs samazināts pigmenta daudzums;
• Mangāns un dzelzs. Abi šie mikroelementi palīdz organismam ražot fermentus, kas piedalās vielmaiņā un gādā, lai šūnas tiktu nodrošinātas ar enerģiju. Dzelzs ir svarīgs, lai veidotos olbaltumvielas, kas tik ļoti nepieciešamas matu šūnām;
• C vitamīns. Šis ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas palīdz nodrošināt organisma un ādas aizsardzību pret infekcijām, paaugstinot imunitāti. Tas nāk par labu arī matu veselībai;
• Bioflavonoīdi. Dabisko antioksidantu regulāra lietošana aizkavē brīvo radikāļu izraisītos bojājumus šūnās, tai skaitā mata šūnās;
• B grupas vitamīni, īpaši B12 vitamīns ne tikai piedalās ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņā, bet arī asinsrades un muskulatūras darbības procesos, regulē ādas un gļotādu šūnu veidošanos un augšanu. “Ja organismā trūkst B12 vitamīna, tas ietekmē sarkanos asins ķermenīšus eritrocītus un tie nespēj ar skābekli pilnvērtīgi apgādāt audus un sākas arī pastiprināta matu izkrišana. Tā kā B12 vitamīns galvenokārt uzturā tiek uzņemts no dzīvnieku valsts produktiem, ar šī vitamīna deficītu bieži sastopas vegāni," norāda farmaceite;
• Silīcijs. Bez silīcija mata stiebrs nespētu būt stingrs un izturīgs;
• D vitamīns. Četri mikroelementi – dzelzs, D vitamīns, B12 vitamīns, selēns – varētu būt saistīti arī ar priekšlaicīgu nosirmošanu. “Ja šīs vielas uzņem papildus, tas varētu palīdzēt novērst priekšlaicīgu matu nosirmošanas procesu vai vismaz palēnināt to. Savukārt D vitamīna deficīta gadījumā saīsinās mata augšanas fāze,” piebilst farmaceite.

Ieteikumi, kā nezaudēt matus

Foto: Freepik.com/ diana.grytsku

• Žāvējot matus ar fēnu, ieteicams izmantot vidējo karstuma režīmu;
• Ziemas periodā, kad apkures dēļ telpās ir sauss gaiss, bet ārā ir auksts, matu kopšanai lieto  kondicionieri. Tas matus mitrinās un novērsīs statiskās elektrības uzkrāšanos;
• Nav ieteicams pārspīlēt ar pārāk biežu matu masku un eļļu lietošanu;
• Jācenšas ēst veselīgi un stiprināt imūnsistēmu!
• Jāgādā par stresa mazināšanu ikdienā: ieteicamas garas pastaigas un pilnvērtīga atpūta;
• Jākontrolē hroniskās slimības, ja tādas ir;
• Jāatbrīvojas no kaitīgiem paradumiem! Ne tikai smēķēšana, bet arī alkohola lietošana nenāk par labu matiem – organisms saindējas un intoksikācija izraisa mata struktūras izmaiņas;
• Trīs mēnešus var lietot vitamīnu kompleksu matu veselībai.

Trīs pazīmes, kad laiks vizītei pie trihologa (matu speciālista)

1. Ja pastiprināta matu izkrišana tiek novērota jau ilgāk nekā trīs mēnešus;
2. Ja, viegli paraujot matus, saujā paliek vairāk nekā seši mati;
3. Ja mati kļuvuši ievērojami plānāki un tie sāk atkāpties.