PĀRSLODZE
organisma darbības traucējumi, ko nepietiekami sagatavotam sportistam rada pārmērīga slodze. Pārslodze atšķiras no parastā noguruma, kas rodas pēc fiziskiem vingrinājumiem. Ja cilvēks ir atpūties un ievērojis pareizu režīmu, darbaspējas tiek pilnīgi atgūtas un pat palielinās, bet pēc pārslodzes darbaspējas parasti uz ilgāku laiku samazinās. Pārslodzi veicina fokālie infekcijas perēkļi, nepietiekams uzturs, slimība, hipoksija (ja treniņš vai sacīkstes notiek kalnos retinātā atmosfērā). Pārslodzi var radīt vienreizēja pārmērīgi liela sacīkšu vai treniņa slodze - akūta pārslodze. Tā var rasties arī nepietiekami sagatavotām personām, kam vairākkārt īsā laika periodā bijusi pārmērīgi liela fiziska slodze.
Akūtai pārslodzei raksturīgs nespēks, reibonis, bālums, slikta dūša, vemšana, sāpes pakrūtē, kustību koordinācijas traucējumi, reizēm arī ģībonis. Smagos gadījumos attīstās akūta sirds mazspēja - ir bāla seja, apgrūtināta elpošana, sirdsklauves, pārsitieni, sāpes labajā paribē. Pārslodzes sekas var būt bojājums sirds muskulatūrā, arteriālā hipertensija. Pirmā palīdzība. Cietušais jānovieto guļus, jādod līdzekļi, kas uzlabo sirdsdarbību un elpošanu (kofeīns, kordiamīns, lobelīns, kafija); jāizsauc ārsts. Treniņus var atsākt ne agrāk kā pēc 2, dažreiz pat pēc 6 mēnešiem stingrā ārsta kontrolē, slodzi palielinot pakāpeniski.
Profilakse. Stingra medicīniska kontrole, pareiza treniņu metodika un režīms. Laikus jāārstē fokālie infekciju perēkļi. Sacensībās var piedalīties tikai pietiekami sagatavoti un vecumgrupai (vai svara kategorijai) atbilstoši sportisti.
