PARALĪZE
pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Muskuļu vājumu un kustību ierobežojumu sauc par parēzi. Paralīze rodas sakarā ar kustības regulējošo sistēmu bojājumu centrālajā vai perifēriskajā nervu sistēmā. Šādi bojājumi var rasties dažādu nervu sistēmas slimību gadījumā. Paralīzei līdzīgu stāvokli var radīt arī dažas muskuļu slimības. Izšķir centrālo un perifērisko paralīzi.
Centrālā paralīze rodas, ja bojāti atbilstoši kustību apvidi galvas smadzeņu garozā, kustību ceļi smadzeņu puslodēs, smadzeņu stumbrā un muguras smadzenēs. Tad muskuļu vājums kombinējas ar stīvumu un pastiprinātiem refleksiem. Stīvums vairāk izteikts muskuļos, kas saliec rokas, un muskuļos, kas iztaisno kājas. Centrālās paralīzes gadījumā muskuļi parasti izdilst maz. Ja centrālā paralīze ir kājās, mainās gaita - slimnieks iet stīvām kājām, jo nespēj tās ceļos pietiekami saliekt.
Perifēriskā paralīze rodas, ja bojātas muguras smadzeņu kustību šūnas, nervu saknītes, pinumi un nervi. Muskuļi izdilst, kļūst šļaugani, izzūd to refleksi. Atkarībā no nervu sistēmas bojājuma vietas paralīze var rasties dažādās ķermeņa daļās. Viena locekļa (rokas vai kājas) paralīzi sauc par monoplēģiju, vienpusēju rokas un kājas paralīzi - par hemiplēģiju, divu vienādu locekļu paralīzi - par paraplēģiju, abu roku un kāju paralīzi - par tetraplēģiju.
Ja bojāts nervs, paralīze skar atsevišķus muskuļus, kustības ir traucētas tikai locekļa daļā - plaukstā, pēdā, pirkstos u.tml. Ja bojāti galvas smadzeņu nervi, var būt paralizēti acu ābolu muskuļi (oftalmoplēģija), mīmikas muskuļi, košanas muskuļi vai rīkles un mēles muskuļi (pēdējā gadījumā rodas bulbārā paralīze). Ja bojāta sistēma, kas saista attiecīgus galvas smadzeņu garozas rajonus ar smadzeņu stumbra veidojumiem - acu ābolu kustību nervu kodoliem un vestibulārā nerva kodoliem, rodas skata paralīze - nespēja pagriezt abus acu ābolus kādā virzienā. Izšķir vēl funkcionālu paralīzi, kas var rasties sakarā ar neirozi. Katrā paralīzes gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
