PARAFĪNA TERAPIJA
parafīna izmantošana ārstniecībā; siltumterapijas veids. Parafīna terapiju plaši lieto ne vien ārstniecības iestādēs, bet arī mājas apstākļos. Fizioterapijas kabinetos parafīnu kausē speciālos aparātos, kas novērš ūdens iekļūšanu parafīnā un parafīna uzliesmošanu. Mājas apstākļos parafīnu kausē metāla traukā karsta ūdens peldē, kamēr viss parafīns izkūst; jāraugās, lai parafīnā neiekļūtu ūdens, jo atsevišķi ūdens pilieni parafīnā var radīt apdegumus. Parafīna terapijai lieto dažādas metodes.
Uzziešanas metode. 50-55° karstu parafīnu ar otu plānā kārtā uzziež uz ādas. Kad tas sabiezējis, uzziešanu atkārto, kamēr kārtas biezums sasniedz vismaz 5 mm. Tad parafīnu pārklāj ar gumijas drānu un pēc tam ar biezu, sildošu ietinumu, kas neļauj aplikācijai strauji atdzist.
Salvetes metode. Salokot marli 16 kārtās, izgatavo vajadzīgā lieluma salveti, samērcē to parafīnā, viegli nospiež starp 2 dēlīšiem un uzliek uz ādas, kam pirms tam uzziesta parafīna kārtiņa. Pēc tam uzliek gumijas drānu un sildošu pārsēju.
Visērtākā ir ķivetes metode. Izkausētu parafīnu ielej 1 cm biezā kārtā vajadzīgā lieluma lēzenā traukā (ķivetē), kurā iepriekš ieklāta gumijas drāna, kas nedaudz platāka par trauku. Mājās šai vajadzībai var izmantot emaljētu bļodu. Kad parafīns sabiezējis un, iespiežot tajā pirkstu, šķidrā veidā vairs neparādās, to kopā ar paklāju izņem no trauka, uzliek uz ārstējamās vietas tā, lai parafīns labi piekļautos ādai, un silti satin. Parafīnu noņem, kad tā siltuma krājums izsīcis. Visātrāk atdziest uzziestā aplikācija (pēc 30-40 min.); visilgāk silda pēc ķivetes metodes uzliktais parafīns - to atstāj 1 stundu un ilgāk. Lai cietējošajā parafīnā neieliptu mati, tos noskuj vai ādu ieziež ar vazelīnu; lai nerastos apdegumi, ādai jābūt sausai. Vienu un to pašu parafīnu var lietot vairākas reizes. Ārstniecības kursā ir 10-25 procedūras. Parafīnu liek katru dienu vai ik pārdienas. Uz brūcēm pietiekami atdzesētu parafīnu uzlej plānā kārtā ar karoti vai arī uzsmidzina ar pulverizatoru, iepriekš piejaucot 25% zivju eļļas. Pēc tam uz brūces uzliek parafīnā samērcētu marles kompresi, gumijas drānu un siltu pārsēju. Sejas maskas gatavo, uzziežot ar otu pietiekami atdzesētu parafīnu sākumā ļoti plānā kārtā, pēc tam 3-5 mm biezumā; nenosedz acu, mutes un nāsu apvidu. Visbiežāk parafīnu liek uz locītavām, apņemot tās visapkārt. Tad siltuma darbībai pievienojas spiediens uz audiem; tas pieaug, parafīnam atdziestot. Pēc kompreses noņemšanas ārstējamo ķermeņa daļu apmazgā, silti satin, un slimnieks dažas stundas pavada siltās telpās. Aukstā laikā no ambulatoriskās ārstēšanās ar parafīna terapiju jāatturas, lai nesaaukstētos.
Tāpat kā lielākā daļa siltumterapijas veidu, parafīna terapija vispirms ietekmē ķermeņa virsējos audus, sekmējot asins un limfas cirkulāciju, kas savukārt veicina audu barošanos, slimības radīto kaitīgo produktu uzsūkšanos un izvadīšanu, kā arī bojāto audu atjaunošanos; samazinās arī sāpes un tūska. Parafīna terapiju plaši izmanto, ārstējot kustību aparāta slimības (piem., locītavu, cīpslu un muskuļu hroniskus iekaisumus, kas saistīti ar kustību ierobežojumu, tūsku un sāpēm), slikti dzīstošas brūces, nervu sistēmas slimības, kā arī cietu un sāpīgu sarētojumu mīkstināšanai. Parafīna terapiju nedrīkst lietot audzēju, akūtu iekaisuma procesu, tuberkolozes ārstēšanai, ne arī tad, ja ir nosliece uz asiņošanu.
