PANARĪCIJS
strutains pirksta iekaisums, ko parasti ierosina streptokoki un stafilokoki. Panarīcija cēlonis ir mehāniski, termiski vai ķīmiski pirksta bojājumi un tiem sekojoša infekcijas iekļūšana dziļākajos audos. Izšķir ādas, zemādas, cīpslu, locītavas, kaula u.c. panarīcija veidus. Slimniekam ir pulsējošas sāpes, bezmiegs, paaugstināta t°, drebuļi, sagurums un nemiers. Infekcijai izplatoties plaukstā vai apakšdelmā, parādās sārtas svītras apakšdelmā un augšdelmā; tas norāda, ka pievienojusies komplikācija - limfangīts vai pat limfadenīts - un draud organisma saindēšanās (sepse).
Smagu un ilgstošu strutošanu izraisa kaula panarīcijs, kas (ja laikus nav izdarīta operācija) rada pilnīgu pirksta kaula sabrukumu vai vispārēju organisma saindēšanos. Īpašu panarīcija veidu - paronihiju (naga valnīša sastrutojumu) izraisa nemākulīgi vai netīri izdarīts manikīrs un pedikīrs. Ārstē ķirurģiski. Jau viena sāpju dēļ negulēta nakts liecina, ka steidzami jāgriežas pēc palīdzības pie ķirurga. Bez ķirurģiskas ārstēšanas lieto arī medikamentus - antibiotikas, sulfanilamīdus, dezinficējošus šķīdumus, kā arī spirta kompreses un rokas peldes.
Profilakse. Regulāra roku ādas kopšana - mazgāšana siltā ūdenī ar ziepēm un, ja āda ir pārāk sausa un bieži plaisā vai sasprēgā, roku ieeļļošana vai ieziešana. Pēc ikviena sīka pirksta ādas bojājuma, piem., adatas dūriena, skabargas vai rožu ērkšķa izraušanas, ādu apmazgā ar 70% spirtu, pēc tam bojāto vietu ieziež ar 5% joda šķīdumu. Strādniekiem, kas darbā saskaras ar kairinošām ķimikālijām, apstrādā stikla šķiedru vai asas metāla detaļas, stingri jāievēro darba drošības tehnikas noteikumi. Att.
