Ceturtdien, 29. septembrī, visā pasaulē atzīmē Sirds veselības dienu, aicinot pievērst uzmanību sirds saslimšanu riska faktoriem un laikus parūpēties par sirds un asinsvadu veselību. Sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā – saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem ik gadu no tām mirst vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju. Šo saslimšanu pirmie simptomi nereti tiek atstāti bez ievērības, tos neatpazīst, un, maldīgi uzskatot, ka sirds slimības skar vien gados vecākus cilvēkus, laikus netiek veiktas vajadzīgās pārbaudes, kas ļautu diagnosticēt veselības traucējumus. Vieni no būtiskākajiem sirds slimību riska faktoriem ir paaugstināts holesterīns un asinsspiediens, norāda aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Holesterīna līmenis jāmēra jau kopš 20 gadu vecuma

Holesterīns ir lipīds, proti, taukveida viela, kas organismā tiek ražots aknās un ko papildus uzņemam, lietojot atsevišķus pārtikas produktus, piemēram, treknu gaļu, sviestu un dzīvnieku valsts subproduktus. Ar pārnesēju – lipoproteīnu – palīdzību holesterīns nokļūst šūnās, un ir iespējams izšķirt „labo” un „slikto” holesterīnu. „Labais” holesterīns ir augsta blīvuma lipoproteīni, kas piedalās šūnu uzbūves procesos, hormonu un D vitamīna sintēzē, palīdz ražot žultsskābi un pārstrādāt taukus, savukārt „sliktais” holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sieniņām, sašaurinot un nosprostojot asinsvadus un tādējādi traucējot asinīm apgādāt sirdi ar skābekli un barības vielām. Paaugstināts holesterīna līmenis var izraisīt sirds išēmisko slimību jeb koronāro sirds slimību, miokarda infarktu un insultu, perifēro asinsvadu saslimšanas, kā arī veicināt trombu veidošanos.

Holesterīna līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt regulāri, vismaz reizi piecos gados, turklāt tam nepieciešams sekot līdzi jau no 20 gadu vecuma. Kopējā holesterīna līmenis nedrīkst pārsniegt 5 mmol/l, tomēr analīžu rezultāti jāvērtē individuāli – holesterīna kaitīgumu ietekmē arī tādi faktori kā vecums, svars un citas saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, diabēts vai nieru darbības traucējumi.

„Lai samazinātu holesterīna līmeni asinīs, nepieciešams mainīt ikdienas ieradumus un ēdienkarti. Jārūpējas par to, lai ķermeņa svars būtu normas robežās, jāvelta pietiekami daudz laika fiziskām aktivitātēm, jāsamazina stresa līmenis un jāatsakās no smēķēšanas. Ieviešot korekcijas uzturā, holesterīna līmeni iespējams samazināt pat par 10 %. Ēdienkartē jāierobežo gaļas, olu, saldkrējuma sviesta un citu dzīvnieku tauku patēriņš, bet vairāk jāēd treknas zivis, olīveļļa, rieksti un avokado. Holesterīna izvadīšanos veicina šķiedrvielām bagātie pākšaugi – pupiņas, lēcas un zirņi, savukārt augļi un auzu klijas satur pektīnu, kam piemīt spēja izvadīt „slikto” holesterīnu. Zivis un zivju eļļa satur vērtīgās Omega-3 taukskābes, kas uzlabo asinsvadu elastību  bet augļu, dārzeņu un ogu sastāvā ir fitosteroli, kas palīdz izvadīt holesterīnu. Fitosterolus iespējams lietot arī uztura bagātinātāju veidā,” stāsta farmaceite.

Paaugstinātam asinsspiedienam sākotnēji var nebūt simptomu

Foto: Freepik.com/ yanalya

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām, kas ļauj apgādāt organismu ar nepieciešamajām barības vielām un skābekli, un gadījumā, ja artērijas ir sašaurinātas, tām trūkst elastības, asinsspiediens paaugstinās. Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ietekmē ne viens sirds veselību, bet visu organisma darbību kopumā, negatīvi iespaidojot smadzeņu, nieru, acu un citu orgānu darbību, kaitējot atmiņai un koncentrēšanās spējai, kā arī veicinot insulta un infarkta risku.

Hipertensiju veicina virkne dažādu faktoru – mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, smēķēšana, iedzimtība, vecums, citas saslimšanas un regulārs stress. Tāpat asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt atsevišķi medikamenti, piemēram, pretsāpju līdzekļi, antidepresanti, preparāti pret saaukstēšanos, atsevišķi ārstniecības augi un pārmērīgs kofeīna patēriņš. Par paaugstinātu asinsspiedienu var signalizēt galvassāpes, spiediena sajūta galvā, reiboņi, nespēks, sirdsklauves un sāpes sirds apvidū, taču nereti hipertensija sākotnēji norit bez simptomiem, tādējādi to iespējams diagnosticēt, vien regulāri veicot asinsspiediena mērījumus.

„Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens paātrina asinsvadu novecošanos, veicinot to deformāciju un palielinot miokarda infarkta un galvas smadzeņu insulta risku. Paaugstināts asinsspiediens tāpat izraisa sirds sieniņu sabiezēšanos, kas nākotnē var izraisīt sirds mazspēju. Ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no vecuma, asinsspiediens būtu jāmēra vismaz reizi gadā. Pat tad, ja vēl dažus mēnešus iepriekš asinsspiediens ir bijis normas robežās, situācija ātri vien var būtiski mainīties stresa, pārslodzes un citu faktoru ietekmē. Konstatējot hipertensiju, nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta, kurš veiks nepieciešamās pārbaudes un nozīmēs terapiju,” uzsver farmaceite.

Kā skaidrot asinsspiediena mērījumu rezultātus?

Foto: Freepik.com/ freepik

• 120/80 mmHg – asinsspiediens ir normas robežās; ja pašsajūta un ikdienas ieradumi nepasliktinās, atkārtotu mērījumu ieteicams veikt pēc gada;
• Līdz 130/85 mmHg – robežspiediens, asinsspiediens ir normas robežās, taču rādītājus iespējams uzlabot, vairāk laika atvēlot fiziskām aktivitātēm un rūpīgāk sekojot līdzi ēdienkartei. Jāierobežo alkohola patēriņš, bet smēķētājiem jāatmet šis kaitīgais ieradums;
• 130 līdz 139/85 līdz 89 mmHg – augsti normāls asinsspiediens, nepieciešams regulāri veikt asinsspiediena mērījumus un, ja rādījumi neuzlabojas, vērsties pie ģimenes ārsta;
• 140 līdz 159/90 līdz 99 mmHg – viegla hipertensija;
• 160 līdz 179/100 līdz 109 mmHg – mērena hipertensija;
• 180/110 un vairāk mmHg – stipra hipertensija.

„Sirds veselības priekšnoteikums ir veselīgi ikdienas ieradumi, pārdomāta ēdienkarte un regulāra kustība. Lai stiprinātu sirds un asinsvadu veselību, noderēs koenzīms Q10, kas nodrošina šūnas ar enerģiju. Sirds un asinsvadu slimību pacientiem tā koncentrācija nereti ir pazemināta, tāpēc ir svarīgi to iekļaut uzturā vai uzņemt uztura bagātinātāju veidā. Normalizēt sirdsdarbību un asinsspiedienu palīdzēs arī kālijs un magnijs. Lai laikus novērstu potenciālos veselības riskus, nepieciešams regulāri veikt asinsspiediena un holesterīna mērījumus. To iespējams ērti paveikt arī vairākās aptiekās,” piemin farmaceite.