OSMOTISKAIS SPIEDIENS
šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi un tos atdaloša puscaurlaidīga membrāna. Caur šādu membrānu iespējama tikai šķīdinātāja molekulu plūsma; izšķīdināto vielu molekulām tā ir nepārvarams šķērslis. Osmotisko spiedienu mērī, nosakot, kādam spiedienam jāiedarbojas uz šķīdumu, lai izbeigtos šķīdinātāja plūsma (osmoze) cauri membrānai augstākas koncentrācijas virzienā. Bioloģiskos šķīdumus (asinis, limfu, audu šķidrumu, šūnas iekšējo šķidrumu) veido gan mazmolekulāras vielas, piem., sāļi, gan arī lielmolekulāri ūdenī šķīstoši savienojumi, t.s. koloīdvielas. Osmotiskā spiediena daļu, ko rada izšķīdušās lielmolekulārās vielas, sauc par onkotisko jeb koloīdosmotisko spiedienu. Cilvēka asins plazmas osmotiskais spiediens ir apmēram 710-810 kPa (~7-8 atm); plazmas olbaltumvielu onkotiskais spiediens ir 3-4 kPa (~0,03- 0,04 atm), un tam ir izšķiroša nozīme audu osmozes procesos. Asins plazmas osmotiskā spiediena maiņa var radīt smagus asins šūnu bojājumus, piem., hemolīzi sakarā ar nenormālu ūdens plūsmu cauri to apvalkiem, audu tūsku, izžūšanu u.c. patoloģiskas parādības.
