ORNITOZE
akūta putnu un cilvēku infekciju slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis. To ierosina mikroorganisms Chlamydia psittaci. Novērojama dažādās zemēs. Parasti slimo cilvēki, kam ir kontakts ar putniem. Zemā t° slimības ierosinātājs saglabājas 2-4 gadus, iet bojā pēc vārīšanas, kā arī 2% hloramīna, 1% sālsskābes vai kālija permanganāta (1:500) šķīdumā (3 st.).
Ar ornitozi slimo mājputni (pīles, vistas, tītari), istabas putni (papagaiļi, kanārijputniņi, ķivuļi), kā arī savvaļas putni (fazāni, kaijas, albatrosi, baloži, vārnas). Ar ornitozi slimi putni atsakās no barības, kļūst mazkustīgi, tiem parādās izdalījumi no acīm un nāsīm, bieži novērojama asiņaina caureja. Slimība putniem ilgst 8-9 dienas; apmēram 30% iet bojā. Ornitozi izplata arī ērces.
Cilvēka organismā slimības ierosinātājs iekļūst caur ievainotu ādu, gļotādu, gremošanas traktu un pa elpošanas ceļiem. Inkubācijas periods vidēji ilgst 6-14 dienas, retāk līdz 25 dienām. Slimība parasti sākas pēkšņi ar augstu t° (39-40°), kas pieturas 9-20 dienas. Atkārtotu t° paaugstināšanos parasti izraisa komplikācijas - miokardīts, tromboflebīts u.c. Augšējo elpošanas ceļu gļotāda apsārtusi, ir sāpes krūtīs, klepus, izdalās nedaudz krēpu; smagos slimības gadījumos - elpas trūkums. Slikta dūša, vemšana; iespējama arī caureja vai aizcietējums, tiek bojātas nieres (urīna izdalīšanās samazinās, tajā parādās olbaltumvielas, cukurs). Pēc pārslimošanas veidojas īslaicīga imunitāte.
Ārstē ar antibiotikām, sirdi un asinsvadus tonizējošiem līdzekļiem, īpašu diētu. Profilakse. Sanitāri veterināra uzraudzība putnu fermās, zooloģiskajos dārzos. Putnus, kurus ieved no ārzemēm, tur noteiktu laiku karantīnā. Apstrādājot slimus kautus putnus, jālieto respiratori un aizsargbrilles. Ja putnu fermā konstatē saslimšanu, fermu karantinē un rūpīgi dezinficē. Cilvēkus, kas bijuši kontaktā ar slimiem putniem, novēro 2 nedēļas.
