ORIENTĀCIJAS REFLEKSS
organisma reakcija uz attiecīgajā situācijā neparastiem kairinātājiem, kas signalizē par ārējās vides pārmaiņām un līdz ar to par nepieciešamību orientēties jaunajā situācijā un būt gatavam varbūtējai iepriekš neparedzētai darbībai. Orientācijas refleksam ir liela nozīme augstākajā nervu darbībā, jo izturēšanās nosacījuma refleksus var izveidot vienīgi uz tiem kairinātājiem, kuri izraisa pietiekami stipru orientācijas refleksu, kas palīdz galvas smadzenēs radīt jaunus nervu pagaidu sakarus.
Orientācijas reflekss ir jebkura uzmanības procesa priekšnoteikums. Orientācijas reflekss izpaužas 1) pozas un kustību reakcijā, kas redzes, dzirdes un ožas orgānus tuvina vai pievērš attiecīgajam kairinātājam; 2) to maņu orgānu jutības pastiprināšanā, kas uztver attiecīgajā brīdī svarīgāko ārējās vides informāciju, un pārējo maņu orgānu jutības pamazināšanā; 3) to nervu ceļu un centru aktivitātes palielināšanā, kas pārvada un pārstrādā attiecīgajā brīdī svarīgāko informāciju, un pārējo nervu ceļu un centru aktivitātes kavēšanā.
Orientācijas reflekss bieži ir trauksmes un gatavības reakcijas sastāvdaļa. Šī reakcija stipri palielina nervu sistēmas sasprindzinājumu, paaugstina tonusu un sagatavo dzīvnieku vai cilvēku savlaicīgai atbildes reakcijai jaunajā situācijā (skatīt nervu sistēmas sasprindzinājums).
