OPISTORHOZE
invāzijas slimība, ko ierosina Sibīrijas jeb kaķa trematode (Opisthorchis felineus); viena no helmintozēm. Izplatīta Obas, Irtišas, Kamas, Dņepras, Dienvidbugas un Ziemeļdoņecas baseinā. LPSR vietēju saslimšanas gadījumu nav. Sibīrijas trematode ir 8-13 mm garš, 1,5-2 mm plats tārps, kas parazitē cilvēku, arī suņu, lapsu un polārlapsu aknās, žultspūslī vai aizkuņģa dziedzerī, kur piestiprinās ar 2 spēcīgiem piesūcekņiem. Te tas producē olas, kas kopā ar žulti izdalās zarnas dobumā un tālāk ar izkārnījumiem nokļūst ārējā vidē.
Tālākā attīstība iespējama tikai starpsaimniekā - saldūdens gliemeža Bithynia leachi organismā (dzīvo stāvošos un seklos ūdeņos - izžuvušu upju gultnēs, līčos, attekās). Apmēram pēc 1 1/2-2 mēnešiem no gliemeža ūdenī izdalās daudz astainu kāpuru. Tie ieurbjas zivju organismā un iecistējas muskulatūrā. Cilvēks invadējas, ēdot šādas zivis jēlas vai termiski nepilnīgi apstrādātas. Klīniskajai ainai raksturīgi aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera bojājumu simptomi. Slimībai hroniska gaita ar periodiskiem paasinājumiem un nervu sistēmas darbības traucējumiem.
Diagnoscē pēc parazīta olām divpadsmitpirkstu zarnas saturā vai izkārnījumos. Ārstē ar hloksilu. Profilakse. Novērst saldūdens tilpju piemēslošanu ar cilvēka izkārnījumiem. Zivis lietot tikai labi izceptas vai izvārītas. Dehelmintizēt visus ar opistorhoze invadētos cilvēkus.
