OLVADS
cauruļveida pāra dzimumorgāns, kas atrodas sievietes mazajā iegurnī plato dzemdes saišu augšējā brīvajā malā sāņus no dzemdes (skatīt attēlu rakstā dzemde). Olvads parasti ir 10-12 cm garš. Tā viens gals atveras dzemdes dobumā (atveres diametrs apmēram 1 mm), bet otrs (piltuvveidīgi paplašināts, ar bārkstainām malām) - vēderplēves dobumā tuvu olnīcu augšgalam (atvēres diametrs līdz 2 mm). Tādējādi vēderplēves dobums sievietei nav noslēgts, bet caur olvadu, dzemdi un maksti savienojas ar ārējo vidi.
Olvada sienai ir 3 kārtas. Ārējā kārta ir serozais apvalks, ko veido vēderplēve; vidējā ir muskuļkārta, kas sastāv no ārējā gareniskā un iekšējā cirkulārā slāņa; iekšējā kārta - gļotāda veido gareniskas krokas, kas olvada lielākajā daļā ir stipri augstas un zarotas. Gļotādas epitēlijs ir divrindu skropstiņepitēlijs, kura skropstiņas kustas dzemdes virzienā, uzturot šķidruma plūsmu pa olvadu uz dzemdi. Tādā virzienā pārvietojas arī pēc ovulācijas no vēderplēves dobuma olvadā nonākusi olšūna. Olvadā notiek apaugļošanās, jo spermatozoīds, kas virzās pretēji šķidruma plūsmai, nāk pretim olšūnai. Apaugļotā olšūna turpina pārvietošanos pa olvadu un pēc dažām dienām nonāk dzemdē, kur ieligzdojas. Patoloģiskos gadījumos, kad traucēta apaugļotās olšūnas pārvietošanās, ieligzdošanās var notikt olvada sienā (skatīt ārpusdzemdes grūtniecība).
