OLŠŪNA
sievišķā dzimumšūna, no kuras pēc apaugļošanās attīstās jauns indivīds; viena no lielākajām (apmēram 200 μm) cilvēka šūnām. Tās kodolā atrodas lielākā daļa mātes ģenētiskās informācijas. Olšūnas citoplazmā ir dzeltenums - barības viela, kas nepieciešama auglim attīstības sākumā. Olšūna attīstās olnīcās īpašos veidojumos - folikulos. Nobriedis folikuls pārplīst un vēl nenogatavojusies olšūna - oocīts vispirms nonāk vēderplēves dobumā, pēc tam olvadā, kur kļūst par olšūnu. Te noris olšūnas apaugļošanās. Ja apaugļošanās nenotiek, olšūna iet bojā dažu dienu laikā. Olšūna attīstās cikliski no pubertātes iestāšanās līdz 45-50 gadu vecumam. Šajā laikā nogatavojas 400-500 olšūnu. Ik pēc 28- 30 dienām nogatavojas viena olšūna, parasti pārmaiņus vienā un otrā olnīcā. Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā olšūnas attīstība parasti ir pārtraukta, Att.
a - pirmatnējais folikuls; b, с - augošie folikuli; d - pūšļveida folikuls jeb Grāfa pūslītis. 1 - oocīts; 2 - folikulārais epitēlijs; 3 - saistaudu apvalks; 4 - folikula dobums; 5 - olšūnas paugurs
